Ebreju kopiena Sasmakā 19.gs. 2.pusē

Autors: Aija Lorence, LU Vēstures un Filozofijas fakultāte, Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2009
e-pasts: aijalorence@inbox.lv

Ievads

Sasmaku 19.gs. 2. pusē dēvēja par ebreju „galvaspilsētu”[1]. Arī mūsdienās tur ir saglabājušās tā laika ebreju reliģiskās celtnes – sinagoga, rabīna māja. Autore savā referātā vēlas atklāt ebreju kopienas dzīvi 19.gs. 2. pusē, raksturojot šīs kopienas locekļu skaita dinamiku, kā arī parādot kultūras dzīves nianses Sasmakā un iepazīstinot ar kopienas sinagogas kompleksu.

Darba temats – Ebreju kopiena Sasmakā 19.gs. 2.pusē. Lai atklātu šo tematu, autore izmantoja literatūru par Sasmaku un tās ebreju kopienu, kā arī novadpētnieka Ērika Prokopoviča materiālus, kas atrodas Talsu Novada muzejā.

Referāta mērķis – raksturot Sasmakas ebreju kopienu 19.gs. 2.pusē.

Darba problēma – vai 19.gs. pēdējā desmitgadē notika Sasmakas ebreju kopienas sabrukums?

Referāta uzdevumi:

1. iepazīties ar materiāliem par šo tēmu,
2. noskaidrot ebreju kopienas locekļu skaita izmaiņas Sasmakā 19.gs.,
3. analizēt Sasmakas ebreju kultūru 19.gs. 2. pusē (turību, izglītību, medicīnas attīstību),
4. veidot priekšstatu par ebreju reliģiskajām celtnēm Sasmakā un sabiedrības attieksmi pret ebreju kopienu.

Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 2 nodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras un avotu saraksta. Pirmajā nodaļā lasītājs tiek iepazīstināts ar Sasmakas ebreju kopienas locekļu skaita izmaiņām 19.gs. laikā, kā arī autore raksturo ebreju kopienas kultūras dzīvi Sasmakā 19.gs. 2.pusē. Otrajā nodaļā autore stāsta par ebreju reliģiskajām celtnēm, to funkcijām.

1. Sasmakas ebreju kopienas raksturojums 19.gs. 2.pusē

1.1. Ebreju kopienas locekļu skaita dinamika līdz 19.gs. beigām

Sasmaka (no 1926.g. Valdemārpils[2]) 19.gs. 2. pusē bija izveidojusies par tipisku ebreju miestu. Vēstures avoti liecina, ka tur bijusi viena no lielākajām Talsu apriņķa ebreju kopienām, liekot Sasmaku dēvēt par ebreju „galvaspilsētu”[3].

Pirmās ziņas par ebrejiem Sasmakas ciemā ir no 18.gs. Novadpētnieks Tīcs Dzintarkalns pētījumos secinājis, ka ebreji tur ir dzīvojuši jau 18.gadsimtā.[4] Kurzemes novads 18.gs. ietvēra Ventspils, Piltenes un Liepājas apriņķus.[5] Piltenes apriņķi ietilpa Ārlavas iecirknis ar Sasmakas ciemu.[6] Vislielāko nelaimi Sasmaka piedzīvoja 1710. – 1711. gadā Lielā mēra epidēmijas laikā. Ir zināms, ka 1710.g. Sasmakas ciems mēra epidēmijas laikā pilnīgi vai gandrīz pilnīgi bija izmiris.[7] Pēc vēsturnieka E.Dunsdorfa datiem, 18.gs. beigās Latvijā ebreji veidoja tikai 1,1 % (10000) no iedzīvotāju kopskaita. Vēsturnieks apgalvo, ka Kurzemē un Zemgalē varēja būt ap 4600 ebreju.[8]

1805.g. izmirušajā Sasmakas ciemā atkal ienāk un apmetas uz pastāvīgu dzīvi dažas ebreju ģimenes.[9] Sākas strauja Sasmakas apdzīvotās vietas attīstība. 1807.g. žurnālā „Ruthenia” vācbaltu dzejnieks Ulrihs fon Šlopenbahs rakstījis par Sasmaku: „Bez baznīcas, sinagogas un divām vējdzirnavām tur ir tiksi 10 māju, gandrīz visas ebreju apdzīvotas.”[10]

1834.g. Sasmakas ciems bija gan teritoriāli, gan iedzīvotāju skaita ziņā palielinājies un tam tika piešķirtas miesta tiesības.[11] Miests atradās uz Sasmakas muižas zemes.[12]

1835.g jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra ģimene pārcēlās uz Sasmakas miestu no Ārlavas. Jauno dzīvesvietu viņš raksturo kā „žīdu miestu ar aptuveni 600 iedzīvotāju, kas mājoja 40 koka namos”[13]. K.Valdemārs 1844.g. žurnālā „Das Inland” raksta par Sasmaku: „Sasmakas miests un baznīca Kurzemē atrodas Ārlavas kirhspīlē, 16 verstis no Talsiem, Ārlavas ceļa malā, kādu pusversti no Sasmakas ezera. Miestā atrodas ap 40 vienkāršām mājām, arī dažas jaunbūvētas akmens, jauna, masīva sinagoga, 1 vējdzirnavas un vecs krogs.”[14] Tālāk viņš piebilst par Sasmakas iedzīvotājiem: „Iedzīvotāji galvenokārt ebreji, kuriem pieder te 10 – 15 pārdotavas. 1834.g. revīzijā saskaitīja 300 vīriešus un 300 sievietes, bet tagad vairāk nekā 700 dvēseļu.”[15]

No 19.gs. sākuma līdz 1853.g. Sasmakas miestā ebreju īpatsvars bija pieaudzis no dažām ģimenēm līdz 92,9 %.[16] Pēc 1863.g. datiem Talsu apriņķī 0,7 % no visiem iedzīvotājiem bija Mozus ticīgie. Sasmakas miestā bija 1182 ebreji jeb 83,1 %.[17]

1880.–to gadu sākumā Sasmakas ebreju kopiena sasniedza savu skaitlisko maksimumu – ap 1200 cilvēku.[18] Pēc tam sākās strauja ebreju skaita samazināšanās. Ebreju kopienas locekļu skaita ievērojamais samazinājums saistīts ar masveida migrāciju gan uz ārzemēm, gan uz citām Krievijas guberņām. Kurzemes guberņā 1881.g. dzīvoja 47 671 ebrejs jeb 8,28 % iedzīvotāju.[19] Sākoties izceļošanai 1881.g. Sasmakā bija 1197 ebreji, bet 1900.g. ap 250 – 300.[20]

1894.g. Sasmakas miestam tika piešķirtas pilsētas sašaurinātās tiesības.[21] 1897.g. Latvijā bija 142 315 ebreju – 7,4 % no visa iedzīvotāju skaita.[22] 19.gs. 2.pusi Sasmakā var dēvēt par ebreju kopienas „zelta laikiem”, ko pārtrauca pēdējo desmitgažu masveida migrācijas.

1.2. Ebreju kopienas kultūras dzīve Sasmakā 19.gs. 2.pusē

Bērnu izglītošana Sasmakā sākās ar hederu* darbību. Tās bija pirmās mācību iestādes Sasmakā. 1837.g jau darbojās 7 privātie hederi: M.D.Blumberga, Z.I.Hofmana, V.J.Glāzera, F.Goseba, H.A.Abrama, H.Arona un V.B.Kāna.[23]

K.Valdemārs no 1843.-1844.g. kā privātskolotājs apmācīja ebreju zēnus lasīt, rakstīt, rēķināt par 3 kapeikām stundā. K.Valdemāra devumu var apjaust pēc 1843.g. nopelnītajiem 25 rubļiem (833 skolēnu stundas), bet 1844.g. – 35 rubļiem (1166 skolēnu stundas).[24] Vēlāk 1846.- 1847.g. ebreju meitenes skoloja K.Valdemāra māsa Marija Medinska.[25]

1870.g. Sasmakas miestā darbu uzsāka pirmā reģistrētā laicīgā mācību iestāde – E.Lindenberga privātā zēnu skola, kas pastāvēja līdz 1875.g. Šajā skolā uzņēma bērnus neatkarīgi no tautības un ticības.[26] Pēc tam 5 gadus Sasmakas miestā neviena skola nav zināma. Līdz 1880.g. darbu uzsāk un 8 gadus turpina O.Mītela (O.Mutel) kristīgā zēnu elementārskola, kur ebrejiem mācīties bija aizliegts.[27] 1880.-tajos gados ebreju kopiena bija sasniegusi savu maksimumu, bet ebreju bērniem izglītības iestādes nebija.

Kopienas bērnu izglītības krīze atrisinājās līdz ar J.Pinskera ebreju elementārskolas atvēršanu 1881.g., kas drīz kļūst par valdības uzturētu skolu (Hebraische Kronusshule), ko vadīja rabīns Z.Dubickis. Par skolotājiem strādāja Dvorkovics, Efreaimsons, Lāzers.[28] Pēc ebreju skaita būtiskas samazināšanās valdība pārtrauca skolas finansēšanu, un 1901.g. tā kļūst par privātskolu. Šajā laikā strādāja skolotāji Z.Dubickis, E.Freimanis, E.Hiršbergs, vēlāk arī V.Šlosbergs, E.Grunte. Skola beidza darboties 1904.g., turpmāk visu tautību un ticību bērni mācījās vienā skolā.[29]

Izmācījušies par atzītiem ārstiem, farmaceitiem, ebreju jaunieši deva nozīmīgu ieguldījumu veselības aizsardzībā Sasmakā un tās apkārtnē. 1880. – 1890. gados Sasmakas miestā praktizē Dr.L.Izraelsons, bet pirmais zināmais miesta aptiekā strādājošais ebrejs ir Efraims Hiršs Hermans Rubana dēls Reimans, kuru Ārstniecības nodaļa šajā aptiekā apstiprina par aptiekas palīgu 1903.gada 22.oktobrī.[30]

Iedzīvotāju attieksme pret medicīnas darbiniekiem ebrejiem bija ļoti atšķirīga. Daļa viņiem pilnīgi uzticējās, bet citi sacerēto šausmu stāstu dēļ noraidīja ebreju ārstus. Sasmakā ir strādājuši šādi ebreju tautības ārsti: N.Gerbere – Levina, Estere Blūme, Jāzeps Hercfelds, Amālija Hercfelde.[31]

1856.gadā vienīgā Sasmakas miestā dibinātā aptieka piederēja vāciešiem. Viņi nepieņēma darbā ebrejus līdz pat 19./20.gadsimta mijai. Šādu noraidošu attieksmi veicināja Krievijas impērijas administrācija, kas uzmanīgi sekoja ebreju iesaistei aptieku darbā. 1887.g. Iekšlietu ministrijas Kurzemes guberņas pārvaldes Ārstniecības nodaļa ar cirkulāru N1601 uzdeva visām aptiekām izsūtīt aptiekās strādājošos Mozus ticīgo aptiekas palīgu, mācekļu sarakstus.[32]

Līdz 19./20.gs. mijai liela daļa Sasmakas ebreju bija aizceļojuši, bet atlikušo dominējošā vieta miesta saimnieciskajā dzīvē saglabājās. Arī jaunlatvieši pozitīvi atsaucās par ebreju prasmi organizēt un vadīt saimnieciskos jautājumus. Kr.Valdemārs rakstā „Kāds vārds par žīdiem Baltijā” aicināja mācīties no ebrejiem, kā tikt pie turības, un, sadarboties ar viņiem kā ar tikpat maztiesīgajiem ļaudīm, kādi toreiz bija latvieši.”[33]

Sasmakas ebreju tirdzniecības panākumus parāda fakts, ka no Sasmakas tirgotājiem 2.ģildē piederēja vienīgi četri ebreji – Z.Krāmers, F.Tāls, J.M.Tāls un J.M.Veinbergs. Miestā visa preču tirdzniecība atradās ebreju rokās. Bez lielākiem veikaliem vēl darbojās 31 sīktirgotava, no kurām vismaz 24 (77,4 %) piederēja ebrejiem un tikai 1 latvietim. No 6 krogiem ar iebraucamajām vietām 2 piederēja ebrejiem. Ražotnes (dzirnavas, alus darītava, pienotava) bija Sasmakas muižnieka barona Heikinga īpašums, bet amatnieku darbnīcas vairumā piederēja ebrejiem.[34] Arī lībiete Lizete Švanenberga atceras ebreju rosīgo tirgošanos. „Lomus pārdeva žīdiem [..] Viņi paši butes cieti kūpināja un veda pārdot uz Rīgu, Sasmaku, Ventspili.”[35]

Daļa Sasmakas ebreju bija pauninieki. „Katram žīdam bija savs rajons, ko tas apmeklēja. „Lonastos” iebrauca Kalmans ar Ābramu, 2 dūšīgi žīdi ar dažādām drēbju precēm. Kājām nāca Mendels – slaiks, garš jauneklis ar lielu paunu uz muguras, kas sastāvēja no lēzenām kastītēm (24x15x5), sabāztām maisā. Kastītēs bija dažādas sīkas lietiņas: dažādas kurpes, diegi, adatas, ķemmes, lakatiņi,”[36] raksta T.Dzintarkalns.

Roberts Jansons savā autobiogrāfijā uzskaita Sasmakas ebreju iesaukas 19./20.gs. mijā: „Vecajiem žīdu tirgotājiem katram bija savi firmas nosaukumi: Štārķis, Melnpauts, Lozeris, Šnāks, Platacis, Cūksmulis, Sinkus, Ķuģītis un Kurpnieks Elefants.”[37] Tās bija devuši latvieši, kas izsmēja ebrejus, jo viņiem skauda to panākumi.

Sasmakas ebreju kultūras dzīve bija daudzveidīga. Viņi uzsvēra izglītības nozīmi bērnu audzināšanā. Ebreju ārsti bija sabiedrībā cienīti, piemēram, ārsts Izraels Vulfs Fains. Ebreji Sasmakā veicināja saimniecisko attīstību, viņiem piederēja monopols pār miesta tirgotavām (24 no 31[38]). 

2. Sasmakas ebreju kopienas sinagogas kompleksa raksturojums 

Sasmakas sinagogas kompleksu 19.gs. veidoja sinagoga, rituāla kautuve** un rituāla pirts***, rabīna dzīvojamā māja. Pēc Ē.Prokopoviča pētījumiem netālu atrodas arī ebreju kapsēta.[39] Sasmakas sinagogas kompleksa kreisajā pusē redzama daļa no rabīna dzīvojamās mājas. Centrā, kā vietējie iedzīvotāji uzskata, vasaras lielā, divstāvīgā sinagoga, labajā pusē – apkurināmā, vienstāvīgā ziemas sinagoga.[40]

Pirmās ziņas par to, ka Sasmakas ciemā ir sinagoga, atrodamas Ulriha fon Šlipenbaha ceļojumu aprakstā, kas publicēts 1807. gada žurnālā „Ruthenia”. Rakstā viņš stāsta par redzēto, pieminot, ka ciemā bijusi arī sinagoga.[41]

Tālākās ziņas ir no K.Valdemāra raksta žurnālā „Das Inland” 1844.g., kurā teikts, ka Sasmakas miestā bijusi „jauna, masīva sinagoga”[42]. Novadpētnieks Ē.Prokopovičs uzskata, ka minētā sinagoga ir būvēta 1830.-tajos gados, lai aizstātu novecojušo, daudz mazāko, varbūt pat koka sinagogu. Blakus šai sinagogai ir atradies zemāks, bet būvmasā līdzīgs lūgšanu nams (besmidrash).[43] Abu ēku ķieģeļu izskats un izmēri (29,8 x 15,2 x 6,6cm) ir identiski, un tas nozīmē, ka abas celtnes ir uzceltas vienlaikus vai ar mazu laika atstarpi.[44]

Novadpētnieks izvirza arī jaunu hipotēzi, ka pirmā sinagoga Sasmakā bijusi vēl pirms 1710.g.. Viņš to pamato, sakot, ka pēc gadsimta 1805.g., ienākot pirmajām ebreju ģimenēm izmirušajā Sasmakā, tur jau bijusi sinagoga. „Visticamāk, ka tā ir bijusi tehniski novecojusi, tuvu avārijas stāvoklim, tāpat kā U.fon Šļipenbaha pieminētās ciema 10 vecās, nomelnējušās, dažas pat pussabrukušās gandrīz tikai ebreju apdzīvotās koka mājas.”[45] Ē.Prokopovičs ebreju sinagogas pastāvēšanu jau pirms 1710.g. saista ar jaunu hipotēzi, ka ebreju kopiena Sasmakas ciemā ir dzīvojusi jau 17.gs. beigās, bet „varbūt vēl agrāk, kad 1571.g. Kurzemes bīskapijas Piltenes novadā ebreji ieguva tiesības pirkt nekustamos īpašumus, celt mājas, kļūt par pilsoņiem (nomniekiem)”[46].

1839.g. 12.jūn. Sasmakas muižas īpašnieks pārdod ebrejam Izraēlam Zēbergam (Israel Soeberg) gruntsgabalu Sasmakas miestā.[47] 1879.g. 17.aprīlī Sasmakas ebreju kopiena prasa atļauju celt rituāla kautuvi** Cunces ielā (tagadējā Kr.Valdemāra 17). Lūgumā minēti 62 miesta ebreji, no kuriem 54 uzvārdi ir salasāmi, piemēram, M.Hiršbergs, Z.Krāmers, J.Himmelhohs, Ā.Blumbergs. Atļauja viņiem tiek dota.[48]

Solomons Katcens, kura tēvs 19./20.gs.mijā bija rituāls kāvējs (Shechita)** Sasmakā, atceras, ka būdams vēl mazs zēns, brīnījies par tēva daudzajiem dažāda lieluma un dažāda biezuma nažiem, kas bieži trīti, lai asmeņi būtu gludi un ļoti asi. Košergaļas iegūšanas rituāls**** esot pedantiski ievērots visos sīkumos.[49]

Vēl S.Katcens atceras, ka „obligātā piemaksa par rituāla kaušanu un atskaitījums no ritualizētās košergaļas vērtības veidoja tā saucamo košernaudu*****, piemēram, par liellopa kaušanu piemaksa 30 līdz 50 kapeikām, par gaiļa, vistas vai pīles kaušanu – 3 kapeikas. No katras pārdotās liellopa gaļas mārciņas (ap 40 grami ) atskaitījums 2 kapeikas, par katru pārdoto zosi vai tītaru – 15 kapeikas”[50].

Košernauda tika mērķtiecīgi izmantota. Puse no tās tika izmaksāta kopienas trūcīgajiem locekļiem pabalstos, viņu ārstēšanai, miltu iegādei uz Lieldienām un apbedīšanas izdevumu segšanai. Par pārējo košernaudas daļu tika uzturēts sinagogas komplekss, ieskaitot apdrošināšanas un citus maksājumus.[51]

Ē.Prokopovičs uzskata, ka Sasmakas Dzirnavkalna A – nogāzē atrodas ebreju kapsēta 11,867 m² platībā. Apbedīšana sākusies vienlaikus ar pirmo ebreju apmešanos uz patstāvīgu dzīvi Sasmakā. Arī tuvākā apkārtnē nav citas ebreju kapsētas. Novadpētnieks uzsver, ka „pilsētas teritorijā atrodas vairāki neapstrādāti granīta akmeņi, šķiet, ka tās ir senas kapu zīmes, kas attiecas uz kapsētas sākumperiodu, kad akmeņu slīpēšana un iekalšana mazāk turīgiem cilvēkiem bija pārāk dārga.”[52] Šīs atšķirības noteicis gan gadsimts, kad apbedīšana notikusi, gan apbedītā turība. 

Sasmakas ebreju kopienas sinagogas komplekss ir saglabājies arī mūsdienās, bet tas ir pārdots privātpersonām. Sinagogai un rituāla kautuvei** 19.gs. 2. pusē ebreju sabiedrībā bija svarīga loma.

Secinājumi

Autore uzskata, ka apgalvojums, ka Sasmaka 19.gs. 2. pusē ir bijusi ebreju „galvaspilsēta”[53] atbilst patiesībai. Kā pierādījums ir 1853.g. Sasmakas miesta ebreju īpatsvars, kas bija sasniedzis 92,9 %.[54] Darbā tika raksturota Sasmakas ebreju kopiena, kam 19.gs. 2. puse bija „zelta laiki” gan saimnieciskā, gan kultūras attīstības ziņā.

Meklējot atbildi uz referātā izvirzīto problēmu – vai 19.gs. pēdējā desmitgadē aizsākās Sasmakas ebreju kopienas sabrukums? – autore secina, ka apgalvojums atbilst patiesībai. To veicināja milzīgās ebreju izceļošanas 19.gs. pēdējās desmitgadēs, kas atstāja iespaidu gan uz saimniecisko, gan reliģisko miesta dzīvi.

Izvirzītais darba mērķis – raksturot Sasmakas ebreju kopienu 19.gs. 2.pusē – ir izpildīts. Autore raksturoja gan Sasmakas ebreju kopienas locekļu skaita dinamiku, gan kultūras un reliģiskos aspektus.

Autore secina, ka 19.gs. 2.pusē ebreju kopiena Sasmakā bija sasniegusi savu locekļu skaita maksimumu, kas labvēlīgi ietekmēja miesta kultūras dzīves attīstību. Tika veidotas skolas ebreju bērniem. Izglītība sekmēja medicīnas attīstību šajā apkārtnē. Kopienas uzplaukums ietekmēja arī reliģisko celtņu būvniecību.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

Izmantotā literatūra:

1. Autoru kolektīvs. Krišjānis Valdemārs un Talsu novads. – R.: Rojas zvejniecības muzejs, 1994. – 45 lpp.
2. Autoru kolektīvs. Latvijas pilsētas: enciklopēdija .– R.: Preses nams, 1999. – 590 lpp.
3. Dribins L. Ebreji Latvijā. – R.: Elpa, 2002. – 273 lpp.
4. Dunsdorfs E. Latvijas vēsture :1710-1800. – Stokholma.: Daugava, 1973. – 282 lpp.
5. Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 28 lpp.
6. Levin D. Ebreju vēsture Latvijā: no apmešanās sākumiem līdz mūsu dienām. – R.: Vaga, 1999. – 144 lpp.
7. Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003 – 30 lpp.
8. Talsu novads: Enciklopēdisko rakstu krājums. – R.: Talsu un Tukuma studentu izdevums, 1935. – 979 lpp.
9. Treiģe – Treide E. Ebreji Talsos. Bakalaura darbs. – Rīga, 2004. – 93 lpp
10. Valdemārpils/ Latvijas pilsētas: valsts 20 gados: rakstu krājums ar visu Latvijas pilsētu aprakstiem un attēliem, sakārtojis Hermanis Asaris. – Nebraska: Vaidava, 1979. – 385 lpp.
11. Vanags K. Tūristu maršruti Talsu novadā: ceļvedis uz Kandavu, Sabili, Talsiem un Valdemārpili. – R.: Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļa, 1937. –118 lpp.

Izmantotie avoti:

1. Solomona Katca autobiogrāfija, 1902. – 1923.g. (angļu valodā) – Talsu Novada muzeja materiāli (TNMM) 28439.
2. Prokopovičs Ē. TNMM 15.1.
3. Prokopovičs Ē. TNMM 15.3.
4. Prokopovičs Ē. TNMM 15.4.
5. Prokopovičs Ē. TNMM 15.6.
6. Prokopovičs Ē. TNMM 15.8.
7. Prokopovičs Ē. TNMM 15.10.
8. Prokopovičs Ē. TNMM 15.13.  

Interneta resursi:

1. http://www.livones.lv/libiesi/kultura/?raksts=152 Skatīts 12.01.2009. Tā ir lībiešu kopienas oficiālā mājas lapa.

Redaktora piezīmes

* heders  - tradicionāla ebreju pamatskola, kurā apgūst jūdaisma pamatus un ebreju valodu

**rituāla kautuve – domāta kautuve, kurā strādā ebreju miesnieks vai miesnieki, kuri zin, kā nokaut lopus lietošanai pārtikā saskaņā ar jūdu likumiem

***rituāla pirts – domāts nams ar rituālu baseinu garīgai attīrīšanai

****košer – ar šo terminu apzīmē ēdienu (šajā gadījumā - gaļu), kas ir pietiekami apstrādāts, lai būtu pieņemams lietošanai pārtikā, atbilstoši jūdu likumiem

***** Saprotams, ka košer produkti (šajā gadījumā - gaļas) maksāja dārgāk, jo prasīja ilgāku sagatavošanas procesu

 

---

 

[1] www.livones.lv/libiesi/kultura/?raksts=152

     

[2] Autoru kolektīvs. Latvijas pilsētas: enciklopēdija. – R.: Preses nams, 1999. – 137.lpp.

     

[3] www.livones.lv/libiesi/kultura/?raksts=152

     

[4] Talsu novads: Enciklopēdisko rakstu krājums. – R.: Talsu un Tukuma studentu izdevums, 1935. – 270.lpp.

     

[5] Levin D. Ebreju vēsture Latvijā: no apmešanās sākumiem līdz mūsu dienām. – R.: Vaga, 1999. – 7.lpp.

     

[6] Treiģe – Treide E. Ebreji Talsos. Bakalaura darbs. – Rīga, 2004. – 10.lpp.

     

[7] Prokopovičs Ē.TNMM 15.1.

     

[8] Dunsdorfs E. Latvijas vēsture: 1700 – 1800. – Stokholma: Daugava, 1973. – 306.lpp.

     

[9] Vanags K. Tūristu maršruti Talsu novadā: ceļvedis uz Kandavu, Sabili, Talsiem un Valdemārpili. – R.: Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļa, 1937. – 97.lpp.

     

[10] Prokopovičs Ē. TNMM 15.1. – 1.lpp.

     

[11] Valdemārpils/ Latvijas pilsētas: valsts 20 gados: rakstu krājums ar visu Latvijas pilsētu aprakstiem un attēliem, sakārtojis Hermanis Asaris. – Nebraska: Vaidava, 1979. – 376.lpp.

     

[12] Prokopovičs Ē. TNMM 15.1. – 1.lpp.

     

[13] Autoru kolektīvs. Krišjānis Valdemārs un Talsu novads. – R.: Rojas zvejniecības muzejs, 1994. – 6.lpp.

     

[14] Autoru kolektīvs. Krišjānis Valdemārs un Talsu novads. – R.: Rojas zvejniecības muzejs, 1994. – 10. lpp.

     

[15] Turpat, – 10. lpp

     

[16] Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 9.lpp.

     

[17] Prokopovičs Ē. TNMM 15.1. – 2.lpp.

     

[18] Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 9.lpp.

     

[19] Dribins L. Ebreji Latvijā. – R.: Elpa, 2002. – 42.lpp.

     

[20] Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 9.lpp.

     

[21] Prokopovičs Ē. TNMM 15.1. – 2.lpp.

     

[22] Levin D. Ebreju vēsture Latvijā: no apmešanās sākumiem līdz mūsu dienām. – R.: Vaga, 1999. – 9.lpp.

     

[23] Prokopovičs Ē. TNMM 5.13. – 1.lpp.

     

[24] Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs – Talsi, 2003. – 13.lpp.

     

[25] Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 22.lpp.

     

[26] Prokopovičs Ē. TNMM 5.13. – 1.lpp.

     

[27] Turpat, - 1.lpp.

     

[28] Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 13.lpp.

     

[29] Prokopovičs Ē. TNMM 5.13. – 1.lpp.

     

[30] Prokopovičs Ē. TNMM 15.6. – 1.lpp.

     

[31] Prokopovičs Ē. TNMM 15.6. – 1.lpp.

     

[32] Turpat, - 3.lpp.

     

[33] Dribins L. Ebreji Latvijā. – R.: Elpa, 2002. – 45.lpp.

     

[34] Prokopovičs Ē. TNMM 15.10. – 1.lpp.

     

[35] www.livones.lv/libiesi/kultura/?raksts=152

     

[36] Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 11.lpp.

     

[37] Turpat, - 12.lpp.

     

[38] Prokopovičs Ē. TNMM 15.10. – 1.lpp. 

     

[39] Prokopovičs Ē. TNMM 15.8. – 1.lpp.

     

[40] Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 13.lpp.

     

[41] Prokopovičs Ē. TNMM 15.3. – 1.lpp.

     

[42] Autoru kolektīvs. Krišjānis Valdemārs un Talsu novads. – R.: Rojas zvejniecības muzejs, 1994. – 10.lpp.

     

[43] Prokopovičs Ē. TNMM 15.3. – 2.lpp

     

[44] Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 17.lpp.

     

[45] Prokopovičs Ē. TNMM 15.3. – 2.lpp.

     

[46] Turpat, - 2.lpp.

     

[47] Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 10.lpp.

     

[48] Liekne L. Ebreju kopiena Sasmakā. Zinātniskais darbs. – Talsos, 2003. – 10.lpp.

     

[49] Solomona Katca autobiogrāfija, 1902. – 1923.g. TNMM 28439 – 3.lpp.

     

[50] Prokopovičs Ē. TNMM 15.4. – 1.lpp.

     

[51] Turpat, - 1.lpp.

     

[52] Prokopovičs Ē. TNMM 15.8. – 1.lpp.

     

[53] www.livones.lv/libiesi/kultura/?raksts=152

 

[54]Lagzdiņš R. Talsu rajona tūrisma objektu raksturojums. Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003. – 9.lpp.