Ebreji Rugāju pagastā

Autors: Anita Šmagre, LU Vēstures un Filozofijas fakultāte, 2003

Rugāju  pagasts  atrodas  Ziemeļlatgalē, Balvu rajona R malā. Pagasts robežojas ar Madonas rajona Indrānu pagastu, Gulbenes rajona Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem, Balvu rajona Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas, Lazdukalna pagastiem.

Rugāju ciems sācis veidoties pēc 1922.g., kad atdalīta no Balvu pagasta daļa par atsevišķu Rugāju pagasta daļu. Ciema tiesības Rugājiem piešķirtas 1930.gadā.

Par to, ka Rugājos savulaik dzīvojuši ebreji man savulaik stāstīja gan mamma,   gan skolotāja, kas, pateicoties viņu  atmiņu stāstītajam ļāva man uzrakstīt šo nelielo eseju par ebrejiem Rugāju pagastā.

Lai būtu labāk saprotams, kā ebreji bija izvietojušies Rugājos, es uztaisīju mazu shēmu, kur attēlota Rugāju galvenā iela un gar to mājas, kurās mitinājušies gan latvieši, gan ebreji, gan krievi. [attēli atrodami pielikumā – red.].

Uz 1935.g. Rugāju pagastā dzīvojuši 7262 iedzīvotāji, no tiem latvieši - 6116, krievi - 931, ebreji - 150, poļi - 17, pārējie (tautība nezināma) - 48.

Ebrejs Bravarnieks bijis vīrs jau gados, ar sarkanu bārdu, kas pats tirgojās ar dzelžiem, ieejot viņa veikalā pirmais, kas krita acīs bija pie sienas pakārtie zirga iejūga piederumi. Saviem diviem dēliem viņš arī uzcēla Rugāju centrā mājas un ierīkoja tur veikalus. Vecākais dēls nodarbojās ar saldumu tirdzniecību - visādas konfektes, cepumi, viss esot bijis tik skaists, ka nevarējis izvēlēties, krāšņums visu pārsedzis. Jaunākais Bravarnieka dēls tirgoja vīriešu drēbes, ieejot pliks varēja iziet ārā apģērbies no galvas līdz kājām! Bravarnieka lielākais konkurents esot bijis ebrejs Icke, kas arī tirgojies ar dzelžiem. Ickes veikalā bija dzelžu lielāka izvēle, tāpēc satiekoties uz ielas ar Bravarnieku viņiem bieži vien radušies konflikti. Abi sākuši runāt savā valodā ¹ un ar saviem spieķiem situši pa bruģi, ka skanējusi visa Kurmenes iela. Neviens nav spējis saprast, ko viens otram viņi saka, bet no malas skatīties esot bijis interesanti.

Vilinskis - gaļas tirgotājs, viņam aiz veikala esot bijusi arī kautuve, kur dzīvnieks tika nokauts, notīrīts, pēc tam veikalā pakārts un tirgots. Veikals palicis iespaidā ar to, ka tur esot bijis liels cirvis, kas bijis bieds skolas bērniem. Kurš bērns skolā parādījies ar gariem nagiem, to skolotāji uzreiz gribējuši sūtīt pie Vilinska, lai tas ar savu cirvi tos nocirstu.

Novomislis - gatavie apģērbi. Tika tirgoti vīriešu uzvalki, sieviešu kleitas un pats galvenais šajā veikalā bija skolēnu formas un tiem klāt visas piederošās lietas. Tāpat šeit varēja iegādāties kažokādas- ūdeļu, vāveru, caunu.

Mironskis, abi ar sievu tirgoja diegus, dzijas, adatas, pogas. Viņiem bija meita Raice, kas mācījās skolā ar latviešu bērniem.

Tad, kad bija nomiris Raices vectēvs viņa skolā visu mēnesi esot sēdējusi uz pelnu maisiņa.

Ospavatam piederēja gan skārdnieku darbnīca, gan veikals. Darbnīcā laboja visas kannas, spaiņus, tāpat tos izgatavoja uz pasūtījuma. Ospavatam bija zeļļi, kas palīdzēja veikt Šos darbus. Tirgus dienās tirgoja māla traukus. Veikalā varēja iegādāties zeltu, sudrabu un stiklu.

Ziska - pieņēma ogas, veda tās uz staciju un pēc tam uz Rīgu.

Gamels - papirosu bode, kur tirgoja gan tabaku, papirosus, etvijas, uzpariktes.

Strols - ebrejs, kas staigājis pa mājām ar savu Čemodāniņu. Strols esot bijis  tādu  pavieglu prātu un bijis labs bērniem priekš nerrošanas.

"Pasaki, Strol, pa cik Tev tas kabatlakatiņš?,

"Divdesmit santīmi",

Un pēc mirkļa bērni atkal paņēmuši to pašu kabatlakatiņu un prasījuši kādā cenā tas tiekot pārdots.

Haits - centrā viņam bija veikals, kur varēja pasūtīt lauksaimniecības mašīnas,   nedēļas laikā tās tika no Rīgas atgādātas. Tāpat tirgoja arī mēbeles un mājas otrā pusē bija pasts. Rugāju nostūrī bija Haitam uzcelta māja, kas pastāv vēl arī tagad. Tur viņam bijuši pieci hektāri zemes, kurus viņš pats arī apstrādājis. Māja pēc ebreju  nošaušanas  ievācas cilvēks,  kas piedalījās pie pagasta cilvēku izsūtīšanas. Haitam bija dēls (studēja medicīnu) un divas meitas, kas arī studēja Rīgā.

Ebreju pirts ² esot ne vienu vien skolas puiku interesējušas. Pirtī vienu dienu gājušas ebrejietes, otrā dienā ebreju vīri. Rugājos ebreju pirts atradusies upes malā, kur tagad diemžēl pāri palikusi ir tikai pļava. Vienreiz skolas puikas izdomāja apskatīties kādas izskatās ebreju sievietes, aizgājuši un pieklauvējuši pie durvīm, cerībā, ka kāda no viņām durvis atvērs, bet pretim saņēma skaļus bļāvienus no pirts iekšpuses. Otrā dienā skolu esot apmeklējis rabīns.

Ebreji arī tika svinējuši kāzas, kur precējies Bravarnieka dēls. Līgava ar līgavaini stāvējuši viens pret otru sadevušies rokās, tad izdzēruši viņiem pasniegtās glāzes un samīdījuši ³, tas noticis uz krustcelēm pie tilta. Sīkāka informācija diemžēl par kāzām nav zināma.

Rugāju ebrejiem bijusi arī sava sinagoga, kas tika nodedzināta un tagad tur atrodas dzīvojamā māja.

Pēc Rugāju muzeja materiāliem man bija iespēja uzzināt, ko no 1931-1936.gadam ebreji pārdevuši  Rugāju  6-gadīgajai   skolai - piestādītie rēķini. Pārsvarā tie bija saldumi uz svētkiem, grāmatas, papīri, papīra tūtiņas, katli.

Ebreju dzīve Rugāju pagastā ritēja labi līdz pat 1941.gada 6.augustam. Tad Rugājos ieradās zilā autobusā iznīcinātāju bataljons. Ebrejiem tika izziņots, lai taisās, ka viņiem visiem būs jādodas uz Balvu staciju, pēc tam visus sūtīs uz Izraēlu. Pēc iegūtās informācijas ir divi viedokļi, ka 6.augustā tika sadzīti visi ebreju vīrieši izpildkomitejas telpās, divas dienas viņi dzīti darbā un pēc tam 120 vīrieši aizsūtīti uz Gulbeni. 8.augustā Sarkanā krusta telpās tika sadzītas ebreju sievietes un bērni, kur tos turēja stingrā uzraudzībā. Otrs viedoklis ir, ka visi ebreji sadzīti vienā Šķūnī un divas dienas noturēti, tad sācies viņu ceļš uz Smilšukalnu. Ebrejiem līdz bija visas dārglietas, jo viņiem bija pateikts, ka uz kuģa nebūs tik daudz vietas, tāpēc neko vairāk nevajagot ņemt līdz. Šī zilā mašīna bija ieradusies ar saviem šāvējiem, kur mašīnā iekšā bija ierīkots viss, lai varētu uz vietas nogalināt desmit cilvēkus. Diemžēl izrādījās, ka ebreju ir pārāk daudz un nav reāli tos šādā veidā nonāvēt. Tāpēc tos dzina visus kājām uz nošaušanu. Kad ebreji esot sapratuši, ka ne uz kādu Balvu staciju viņi netiek vesti, bet gan ceļš ved uz citu pusi, savas dārglietas viņi metuši ceļa malās. Pēc tam visas grāvmalas esot bijušas pilnas ar zelta, sudraba lietām.

Manis minētais pirmais viedoklis sniedz tālāk šādu informāciju: 9.augustā mātes ar mazajiem bērniem aizveda smagajā mašīnā, kas braukusi divas reizes. Pārejās sievietes, pusaudžus un vecos dzina kājām. Aculiecinieks G. no Rugāju pagasta stāsta: "Aizsargi pa ceļu ebrejus dzina ļoti ātri, nežēlīgi sita un grūstīja, sevišķi nežēlīgi apgājās ar tiem ebrejiem, kas nespēja citiem līdzi tikt. Redzēju, ka pavadonis Zeķis ļoti sita kādu vecu ebreju, kura uzvārdu nezinu, un nošāva viņu, neaizvedot līdz pat Smilšukalnam". Liecinieki stāstot, ka ebreji nogalināti ar automātiem un granātām, šāvieni un granātu sprādzieni bijuši dzirdami arī Rugāju miestā. Kopā ar Rugāju ebrejiem nogalināti arī Bērzpils pagasta 80 ebreji, kas no Bērzpils uz Rugājiem atdzīti 8.augustā, Tilzas ebreji arī bijuši atdzīti uz nošaušanu.

Ebrejs Haits uzzinājis, ka visus sūtīšot uz Izraēlu, padevis ziņu saviem bērniem, lai tie no Rīgas ierodas uz mājām. Nošaušanas laikā viņš esot lūdzis, lai viņus nenošaujot, ka visa ģimene pāriešot luterāņu ticībā. Vācieši viņus esot atstājuši pēdējos un nošāvuši. Ebreji esot neaprakti gulējuši veselu nedēļu. Rakuši ciet paši vācieši.

Tā beidzās jaukie laiki, kad ejot pa Rugāju galveno ielu, visapkārt bija veikali, kur katrā otrajā tirgoja ebrejs. Viņi esot stāvējuši pie durvīm un aicinājuši cilvēkus ienākt iekšā un kaut ko nopirkt. Ja cilvēks atrunājās ar to, ka neesot naudas, tad ebrejs iedeva uz parāda un sacīja, ka naudiņu jau varot atnest vēlāk....

Rugāju pagastā ir arī ebreju kapi, netālu no viņu nošaušanas vietas, tur ir divas 2,5m platas un 6m garas kapavietas. Neviens viņus diemžēl sen vairs nekopj. Lielākoties Rugāju pagasta iedzīvotāji nezin, kas dzīvojis viņu mājās, vai uz kādiem pamatiem celta viņu māja, tāpat arī viņiem diez vai ir interese par šo kapu pienācīgu uzturēšanu.

Pateicoties šai mazajai informācijai, man ir radīta interese šai tēmas dziļākai izpētei, tāpat arī iepazīties ar sava pagasta vēsturi plašāk.

Pielikums

RĒĶINI no 1931-1936.g. Rugāju 6kl pamatskolai

Redaktora piezīmes

¹ Iespējams, domāta jidišvaloda.

² Acīmredzot, domāta mikva – nams ar rituālu baseinu garīgai attīrīšanai.

³ Domāta sevišķi Austrumeiropā izplatīta ebreju kāzu ceremonijas sastāvdaļa, kuras laikā līgavainis ar kāju sasit izdzerto vīna glāzi, tādējādi pieminot Otrā Tempļa izpostīšanu Palestīnā m.ē. 70.g.