Ebreju sociāli-ekonomiskā loma Latvijā 1930. gados

Autors: Ēriks Žagars, vēsturnieks

Latvijas Republikas Statistiska pārvalde 1930. gadu beigas uzskaitīja valstī 27 511 ienākuma nodokļu maksātāju, no tiem Rīgā 17 634. Ienākuma nodokli maksāja gan rūpnieki, gan valsts un pašvaldību, arī brīvo profesiju pārstāvji (ārsti un advokāti), kuru gada ienākumi pārsniedza 2000 latus.¹

No ienākuma nodokļa maksātājiem 2646 bija rūpnieki, 2518 brīvo profesiju pārstāvji, 1938 namsaimnieki. Ienākuma nodokļu maksātāji bija arī viņu 53 259 ģimenes locekļi, no tiem Rīgā 32 961. No ienākuma nodokļu maksātājiem 52,3% bija latvieši, 26,3% ebreji, 14% vācieši utt. Ienākuma nodokli maksāja 7248 ebreji ar 14 981 ģimenes locekļiem. Šie 22 229 arī bija bagātāko ebreju slānis^2. Tādu ebreju, kuriem gada ienākumi bija lielāki par 1000 latiem gadā, bija jau 33 316 jeb 25,9% no šīs kategorijas kopskaita. Ebreju rūpnieku ienākumi sastādīja 32,1%, bet tirgotāju 12,1 milj. Ls (jeb 32,4%), namsaimnieku ebreju ienākumi bija 22,5% no kopējiem nozares ienākumiem.³ Brīvo profesiju ebreju ienākumi bija 18,6% no šī skaitījuma.

Ienākuma nodokli maksāja 1763 rūpnieki (ebreji) ar 360 ģimenes locekļiem, 816 tirgotāji ar 1426 ģimenes locekļiem, pārvaldē 1214 cilvēki (no tiem 27 valsts un 47 pašpārvaldes). Tas, ka valsts pārvaldes struktūras bija tikai 27 viņu tautības cilvēki, bija viens no ebreju neapmierinātības iemesliem Latvijas Republikā 30. gados. Brīvās profesijās (ārsti un advokāti) ienākuma nodokli maksāja 532 ebreji, bet latvieši - 1481, vācieši - 330, krievi - 149 personas. Namsaimnieki ebreji ienākuma nodokļu maksātāju vidū bija 435, bet pensionāri - 10, no kapitāla pārtiekošie (rantjē) 26.⁴

Latvijas bagātākais cilvēks bija Jaunciema papīrfabrikas īpašnieks (kristītais ebrejs) Jānis Mīlmanis. 1936. g. viņa īpašuma apgrozījums bija 4 025 209,87 Ls, apliekamā peļņa - l 408 766 Ls, procentuālās peļņas nodoklis 220,652 lati. Starp šī nodokļa maksātājiem - ebrejiem otrajā vietā bija Elizabete Dancigere ar apliekamo peļņu 762 400 latiem un nodokli 120 204 latiem. 1938. gadā J. Mīlmaņa peļņa bija 1 121 277,44 Ls, bet E. Dancigeres (5 uzņēmumi) 655 170 Ls.

Tiesa, 1937. gadā šī peļņas nodokļa lielākais maksātājs Latvijā bija latvietis Alfrēds Trijecs (112 648 Ls), bet J. Mīlmanis otrajā vietā (105 389 Ls), E. Dancigere trešajā (66 000 Ls)⁵.

Ļoti daudzi Latvijas ebreji bija nodarbināti tirdzniecībā. 1936. gadā no 39 238 tirdzniecības uzņēmumiem ebreju rokās atradās 11 166, no tiem Rīgā - 3266 (23,8% no kopskaita). Lielākie tirdzniecības uzņēmumi (I-II kategorija) bija 1237, no tiem ebrejiem piederēja 592 (47,9%). Vidējo tirdzniecības uzņēmumu (III-IV kategorija) Latvijā bija 10 574, no tiem ebrejiem 38 01  (jeb 27,8% no kopskaita).  Latgalē no visu kategoriju 7631 tirdzniecības uzņēmumiem 4236 (jeb 55,5%) piederēja ebrejiem.⁶

Latvijas ebreju kodolu veidoja bagātie un pārtikušie ebreji, lielākie ienākumu guvēji un nodokļu maksātāji.

Atsauces

¹ LVVA, 1308. f, 3. apr., 3289. l, 118. -119. lp.

² Turpat, 120. lp.

³ Turpat, 124. lp.

⁴ Turpat, 10. lp.

⁵ Turpat, 6824. f, 1. apr., 134. l, 400-402. lp.

⁶ Turpat, 1312. f, 5. apr., 43. l, 6. lp.