Ebreji Kandavā
Autors: Anna Korba, LU Juridiskā fakultāte, 204
e-pasts: INTERLATKONSULTS@inbox.lv
1.IEVADS
Kandava (jidišā raksta - KANDOI, vācu valodā - KANDAU) atrodas 85 km no Rīgas uz rietumu pusi, Kurzemes novadā (Kurlandē) Tukuma rajonā (agrāk Talsu rajonā), uz Abavas upes krasta.
Kandava (senrakstā: Candowe) dibināta 13.gs. un bija Teitoņu Livonijas ordeņa pārvaldībā (Vācu kristiešu bruņinieku ordenis). No 1561 .gada tā bija daļa no Kurzemes novada, kurš bija Polijas hercogistes pārvaldībā, līdz Kurzeme tika ar varu pievienota Krievijai 1796. gadā. Līdz ar to, ka Kandavā rūpniecība nebija attīstīta, ekonomika balstījās uz lauksaimniecību.
2.KANDAVAS EBREJI
Ebreji apmetās uz dzīvi Kandava 19. sakumā. Uzskata, ka tie bija ebreji no Aizputes un Piltenes, kā arī no Latgales. 1840. gadā ebreji dzīvoja Kandavā pastāvīgi.
1863. gadā Kandavā ebreju īpatsvars sastādīja 55,2%. Kā mēs redzam no l.tabulas, 1881.gadā Kandavā dzīvoja 775 ebreju, kas sastādīja vairākumu no pilsētas iedzīvotāju kopskaita.
l. tabula
Ebreju skaits Kandavā 1881.-1935. gadā
Gads | Kopējais iedzīvotāju skaits | Ebreju skaits | |
skaitliski | % | ||
1881. | 1520 | 775 | 51 |
1897. | 1843 | 620 | 34 |
1910. | 2380 | 1000 | 45 |
1920. | 1045 | 44 | 4 |
1925. | 1497 | 85 | 6 |
1930. | 1628 | 68 | 4 |
1935. | 1718 | 68 (70?) | 4 |
19.gs. otra pusē uzcelta lielākā daļa Kandavas ebreju namu, t.sk. pirts 1, sinagoga, kā arī tagadējais Kandavas pilsētas kultūras nams Lielā ielā 28 (agrāk Lielā iela 18), kurš iesākumā celts kā Ebreju biedrības nams, tomēr pēc I Pasaules kara atjaunots kā Latviešu biedrības nams (sk. 4.attēlu nobeigumā – Red.).
Pirms I Pasaules kara Kandavā ebreju kopskaits ir tuvu 1000 cilvēki. Šis ir uzplaukuma laiks Kandavas ebrejiem. Lielākā daļa ebreju nodarbojās ar tirdzniecību un ir turīgi. Piedāvāju Jums apskatīt tabulu par Kandavas ebreju tautības uzņēmējiem.
2. tabula
Kandavas ebreju tirdzniecības un rūpniecības iestādes 1907.gadā
Judelis Baumgarts | Manufaktūras un modes preču tirgotava | Pils iela 57 |
Leizers Gotlibs | Gaļas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Vulfs Jakobsons | Gaļas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Ābrams Fridbergs | (коробочный c6op) | Tirgus Laukums 5 1 |
Meijers Fridbergs | Gaļas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Bērs Fridbergs | Gaļas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Leizers Fridbergs | Gaļas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Nahmans Talbergs | Darbnīca | Lielā iela 26 |
Hanna Šergevics | Bakalejas un tabakas tirgotava | Lielā ielā 24/91 (stūru māja) |
Samuāls Vite | Sīktirgotājs | Lielā iela 54 |
H. Durbahs | Sīktirgotājs | Lielā iela 26 |
Sara Lea Šneidere | Bakalejas un tabakas tirgotava | Jelgavas iela 37 |
Brenne Glāzere | Bakalejas un tabakas tirgotava | Jaunā iela 85 |
Iciks Bergmanis | Bakalejas un tabakas tirgotava | Tirgus Laukums 52 |
Šmuels Fridbergs | Bakalejas un tabakas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Ore Neimanis | Bakalejas un tabakas tirgotava | Tirgus Laukums 84 |
Hanna Kalmanis | Bakalejas tirgotava | Aleksandrovskas iela 38 |
Lea Karštadt | Bakalejas un tabakas tirgotava | Lielā iela 16 |
Rohe Golcmans | Bakalejas un tabakas tirgotava | Aleksandrovskas iela 38 |
Josels Karštadt | Bakalejas tirgotava | Lielā iela 50 |
Leibs Firksers | Pulksteņu darbnīca un tirgotava | Lielā iela 26 |
M. Jakobsons | Aptieka | Lielā iela 28 |
Iciks Levinsons | Metālizstrādājumu darbnīca un tirgotava | Tirgus Laukums 48 |
Simons Fridbergs | Manufaktūras un modes preču tirgotava | Ūdens iela 85 |
Š. Friksers | Manufaktūras un modes preču tirgotava | Lielā iela 26 |
Josels Fridbergs | Manufaktūras un audumu tirgotava | Pils iela 51 |
1915. gadā I Pasaules kara laikā pēc Krievijas cara pavēles ebreji tiek izsūtīti l dienas laikā (24 stundu laikā) no Kurzemes uz Krieviju, jo tika uzskatīti par vainīgiem I Pasaules kara neveiksmēs. Pēc kara 1920. gadā Kandavā atgriežas tikai 44 ebreji, kuri ieraudzīja bēdīgu ainu, jo kara laikā sagrautas 18 ebreju privātās mājas un 3 ebreju sabiedriskās ēkas. Visi no šiem ebrejiem izrādījās smagā ekonomiskā stāvoklī. Ebreju kopiena pēc I Pasaules kara tika atjaunota ar Amerikas ebreju palīdzības organizācijas "Joint" finansējumu, kura palīdzēja ebreju kopienai un piešķīra vietējai kredītsabiedrībai 11000 rubļus. Šajā laikā Kandavā savu darbību atsāka sinagoga, kā arī sabiedriskās organizācijas un uzņēmēji. Bija arī savs gaļas griezējs 2. Daži ebreji aizbrauca. 1935.gadā Kandavā ir 68 (70?) ebreji, kas sastādīja 4% no pilsētas iedzīvotāju kopskaita. Ebreju personīgo īpašumu skaits bija proporcionāli lielāks nekā viņu skaits pilsētā. Kā mēs redzam no 2. tabulas un no 3. tabulas, ebreji pārtika galvenokārt no tirdzniecības.
3. tabula
Ebreju uzņēmējdarbību veidi Kandavā
uzņemej darbību veidi | šā veida veikalu kopskaits | veikalu skaits, kas piederēja ebrejiem |
bakaleju veikali | 17 | 10 |
galantērijas veikali | 7 | 5 |
gaļas veikali | 3 | 1 |
apavu veikali | ? | 3 |
dažāda asortimenta veikali | ? | 6 |
viesnīcas | 7 | 1 |
Kandavas ebreju kopiena aktīvi pievienojās cionisma kustībai. 19 gs. beigas un 20.gs. sākums ir cionisma kustības uzplaukuma laiks pasaulē. Cionisms ir ebreju tautas ilgas pēc savas zemes - Izraēlas atjaunošanas tās vēsturiskajā teritorijā. Kandavas ebreju kopiena pievienojās cionismam un atbalstīja organizāciju KEREN KAYEMETH LE ISRAEL, kas vāca naudu zemes pirkšanai Palestīnā, ar mērķi tur celt mājas un pilsētas, lai ebreji varētu atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē. Kandavā šim uzdevumam tika izveidotas un piepildītas 14 krājkastītes (Izraēlas palīdzības fonds). Interesants fakts, ka šai organizācijai bija sava "zelta grāmata", kurā ierakstīja pasaulē slavenus cilvēkus, ebreju tautas atbalstītājus. Tur tika ierakstīts arī latviešu lielā dzejnieka Raiņa vārds, kurš bija ebreju tautas draugs un aizstāvis šajā laikā.
1933. gadā 18. Vispasaules Cionistu kongresā piedalījās arī 25 Kandavas ebreji un 22 no viņiem balsoja par cionistiem-revizionistiem un 3 par sarakstu "Erec-Israel aovedet".
Piedāvāju apskatīt 4.tabulu par Kandavā dzīvojošajiem ebrejiem. Informācija šīs tabulas sastādīšanai tiek ņemta no Latvijas valsts vēstures arhīva.
4.tabula
Kandavā dzīvojošie ebreji.
uzvārds, vārds | dzimums | dzimš. gads | laulības stāvoklis | ģimenes loceklis | nodarbošanās | dzīvesvieta |
1. | ||||||
Levinsone Fnda | siev. | 1868. | atraitne | māte | pārtikas preču veikals | Tirgus laukums 1-1 |
Levinsons Boruchs | vīr. | 1902. | neprec, | dēls | pārtikas preču veikals | Tirgus laukums 1-1 |
Levinsons Naftalis | vīr. | 1911 | neprec, | dēls | pārtikas preču veikals | Tirgus laukums 1-1 |
| ||||||
Slijons Idels | vīr. | 1897. | prec. | vīrs | manufaktūras veikals | Tirgus laukums 1-2 |
Slijons Dore | siev. | 1890. | prec. | sieva | manufaktūras veikals | Tirgus laukums 1-2 |
Jankelovičs Mundels | vīr. | 1860. | atraitnis | sievastēvs | Tirgus laukums 1-2 | |
2. | ||||||
Frīdbergs Ābrams | vīr. | 1882. | prec. | virs | manufaktūras preču veikals | Tirgus laukums 2-3 |
Frīdbergs Tamāra | siev. | 1888. | prec. | sieva | manufaktūras preču veikals | Tirgus laukums 2-3 |
Hagans Hanna | siev. | 1885. | atraitne | radiniece | manufaktūras preču veikals | Tirgus laukums 2-3 |
Simansons Minna | siev. | 1864 | neprec. | Kolonial preču veikals | Tirgus laukums 2-4 | |
3. | ||||||
Frīdbergs Dveira | siev. | 1895. | atraitne | māte | Pārtikas preču veikals | Tirgus laukums 3-2 |
Frīdbergs Haims | vīr. | 1924. | neprec. | dēls |
| Tirgus laukums 3-2 |
Frīdbergs Bella | siev. | 1926. | neprec. | meita |
| Tirgus laukums 3-2 |
Frīdbergs Pēra | siev. | 1928 | neprec. | meita |
| Tirgus laukums3-2 |
Veicmanis Bērs | vīr. | 1920. | neprec, | māsas dēls |
| Tirgus laukums 3-2 |
4. | ||||||
Bergmanis Šore | siev. | 1882. | atraitne, | matē | Kolonial preču veikals | Tirgus laukums 3-1 |
Bergmanis Dāvids | vīr. | 1914. | neprec, | dēls | Pulksteņu darbnīca | Tirgus laukums 3-1 |
Bergmanis Šoloms | vīr. | 1916. | neprec, | dēls |
| Tirgus laukums 3-1 |
Verbelovs Haims | vīr. | 1875. | prec. | vīrs | Cepuru veikals | Sabiles 1-7 |
Verbelovs Rilke | siev. | 1874. | prec. | sieva | Cepuru veikals | Sabiles 1-7 |
Verbelovs Haims | vīr. | 1908. | neprec, | dēls | Cepuru veikals | Sabiles 1-7 |
Verbelovs Reise | siev. | 1913. | neprec, | meita | Cepuru veikals | Sabiles 1-7 |
Veinbergs Ženija | siev. | 1921. | neprec, | radiniece |
| Sabiles 1-7 |
5.
| ||||||
Izakovičs Marija | siev. | namsaimiecība | Sabiles 3 | |||
6.
| ||||||
Durbahs Bērs | vīr. | 1877. | prec. | virs | cepuru veikals | Sabiles 5 |
Durbahs Tolni | siev. | 1885. | prec. | sieva | cepuru veikals | Sabiles 5 |
Durbahs Laija | siev. | 1915. | neprec, | meita | Sabiles 5 |
|
Glāzers Heine-Raše | siev. | 1876. | prec. | namsaimniecība | Sabiles 5-1 | |
vīrs tirgotājs bieži | brauc uz Krieviju |
|
| |||
Jakobsons Vulfs | vīr. | 1872. | prec. | vīrs | Kolonial preču veikals | Sabiles 5-5 |
Jakobsons Haje-Šnore | siev. | 1874. | prec. | sieva | Kolonial preču veikals | Sabiles 5-5 |
Jakobsons Ārons | vīr. | 1902. | neprec | dēls | Kolonial preču veikals | Sabiles 5-5 |
Jakobsons Šeihe | siev. | 1910. | neprec, | meita | Kolonial preču veikals | Sabiles 5-5 |
Jakobsons Reine | siev. | 1913. | neprec, | meita | Kolonial preču veikals | Sabiles 5-5 |
Jakobsons Bendēts | vīr. | 1904. | prec. | dēls | Lopu tirdzniecība | Sabiles 5-5 |
Bendeta sieva |
| |||||
7.
| ||||||
Blumenavs Šaje | vīr. | 1868. | prec. | vīrs | Trauku un dzelzs tirgotava | Sabiles 6-1 |
Blumenavs Rivka | siev.. | 1873. | prec. | sieva | Trauku un dzelzs tirgotava | Sabiles 6-1 |
Blumbergs Šlove | siev. | 1914. | neprec, | radiniece | Trauku un dzelzs tirgotava | Sabiles 6-1 |
8.
| ||||||
Tāls Jēkabs | vīr. | 1899. | neprec. | Drogu veikals | Lielā 6-3 | |
9.
| ||||||
Kalmanis Hanna | siev. | 1868. | atraitne | Kolonial preču veikals | Lielā 14-4 | |
Fridmans Iciks | vīr. | 1903. | neprec. | Kurpnieku darbnīca | Lielā 14-3 | |
Frīdmans Hiršs | vīr. | 1858. | atraitnis | tēvs | nestrādā | Lielā 14-3 |
10.
| ||||||
Sīmans Jakobi | vīr. | 1843. | neprec. | bez nodarbošanās | Lielā 17-4 | |
11.
| ||||||
Neimanis Ore | vīr. | 1873. | prec. | vīrs | Ādu, apavu un Kolonial preču veikals | Lielā 21-5 |
Neimanis Lea | siev. | 1880. | prec. | sieva | Ādu, apavu un Kolonial preču veikals
| Lielā 21-5 |
Neimanis Ida | siev. | 1912. | neprec, | meita | Ādu, apavu un Kolonial preču veikals | Lielā 2 1-5 |
Neimanis Rubens | vīr. | 1909. | neprec. | dēls | Ādu, apavu un Kolonial preču veikals | Lielā 2 1-5 |
12. | ||||||
Kabilers Taube | siev. | 1859. | atraitne | bez nodarbošanās | Lielā 26-7 | |
13. | ||||||
Punkins Haja | siev. | 1910. | neprec. | Zobārsta privātprakse | Lielā 27-2 | |
14. | ||||||
Blumbergs Dāvids | vīr. | 1878. | prec. | vīrs | Manufaktūras veikals | Lielā 25-1 |
Blumbergs Jete | siev. | 1881. | prec. | sieva | Manufaktūras veikals | Lielā 25-1 |
Blumbergs Līna | siev. | 1921. | neprec. | audžumeita |
| Lielā 25-1 |
| ||||||
Jankelovics Mozus | vīr. | 1887. | prec. | vīrs | Kolonial preču veikals | Lielā 25-2 |
Jankelovics Hinte | siev. | 1886. | prec. | sieva | Kolonial preču veikals | Lielā 25-2 |
Jankelovics Haims | vīr. | 1923. | neprec | dēls | Kolonial preču veikals | Lielā 25-2 |
15. | ||||||
Frīdbergs Meijers | vīr. | 1906 | . neprec. | Gaļas tirdzniecība | Lielā 3 1-1 | |
Frīdbergs Ābrams | vīr. | 1904. | neprec. | Kolonial preču veikals | Lielā 3 1-1 | |
16. | ||||||
Frīdbergs Šeine | siev. | 1891. | atraitne | Pārtikas preču tirdzniecība | Talsu 3-3 | |
Beilis Channa | siev. | 1892. | neprec. | māsa | Rokdarbi | Talsu 3-3 |
Beilis Rivki | siev. | 1899. | neprec. | māsa | Rokdarbi | Talsu 3-3 |
17. | ||||||
Veinbergs Ābrams | vīr. | izbraucis uz Valdemārpili |
| Talsu 4-7 | ||
18. | ||||||
Blumbergs Rachele | siev. | 1888. | atraitne | bez nodarbošanās | Talsu 6-2 | |
19. | ||||||
Hiršbergs Leibe | vīr. | 1881. | prec. | vīrs | Manufaktūras veikals | Ūdens 2-5 |
Hiršbergs Pēra | siev | 1885. | prec. | sieva | Manufaktūras veikals | Ūdens 2-5 |
Johensons Basi | siev. | 1929. | neprec. | audžumeita |
| Ūdens 2-1 |
Aronsons Arons | vīr. | 1893. | prec. | Skārdnieku darbnīca | Ūdens 2-5 | |
Arons Rohe | siev. | 1890. | prec. | sieva | Skārdnieku darbnīca | Ūdens 2-5 |
Soloveičik Hiršs | vīr. | 1914. | neprec. | padēls |
| Ūdens 2-5 |
Soloveičik Leizer | vīr. | 1922. | neprec. | padēls |
| Ūdens 2-5 |
20.
| ||||||
Bragins Ilma | siev. | 1882. | atraitne |
| Pārtikas preču veikals | Jaunā 3-1 |
21.
| ||||||
Soloveičik Olga | siev. | 1918. | neprec. |
| bez nodarbošanās | Plūdu 14-4 |
Pēc īsas padomju varas valdīšanas (1940.g.-1941.g.julija) Kandavu okupēja Nacistiskā Vācija. Sākās visas Eiropas, arī Kandavas ebreju lielākā traģēdija - Holokausts. Arī Kandavā tika izpildīts Hitlera rīkojums, kas paredz visu ebreju, arī sieviešu un bērnu pilnīgu iznīcināšanu. Kandavas ebreji tika aizvesti uz Elku mežu pie Rūmenes un naktī nošauti. Tur tagad ir piemiņas plāksne ar uzrakstu "Fašisma upuri - 568 1941.gads". Par līdzdalību vācu nacistu noziegumus pret vietējiem mierīgiem iedzīvotājiem 10.07.1945. bija apcietināts Kārkliņš Kārlis (dzim. 1899.g., Kandavā), kurš dienēja vācu palīgpolicijā. 22.12.1950. gadā bija apcietināts Alberts Kreicbergs (dzim. 1917.g., Talsu apriņķī), kurš dienēja armijas soda akciju vienību komandatūrā. 1967.gadā tika notiesāti divi vietējie policisti par piedalīšanos nacisma noziegumos Kandavā un Sabilē. Vienam bija piespriests nāves sods, otram - 15 gadi ieslodzījumā.
1. Kandava, Tirgus laukums 3. īpašnieks Bergmanis Elias. Dzīvoja Fndbergs Bella un Pēra, kas bija holokausta upuri.
2. Pirmajā rindā no kreisās - Bella Frīdberga. Viņas atdusas vieta - masu kapi Elku mežā, Rūmenē. Aculiecinieki stāsta, ka viņas skaistā bize vēl ilgi bijusi redzama virs pavirši aizbērtā . 1940. gada fotouzņēmums.
3. Kandava, Tirgus laukums 2. īpašnieks Frīdbergs Ābrams.
4. Kandava, Lielā iela 18 (tagad 28). 20.gs. sākumā sākta celt kā ebreju biedrības nams. Pēc I Pasaules kara latvieši vāc ziedojumus, lai pabeigtu kā Latviešu biedrības namu. Šodien šajā ēkā, kura ir kapitāli pārbūvēta un paplašināta, atrodas Kandavas pilsētas kultūras nams.
5. Piedāvāju Jums apskatīt Kandavas karti, kur var redzēt, ebreju mitināšanās vietas Kandavā.
3.EBREJU RELIĢISKĀ DZĪVE KANDAVĀ
Pirmais ebreju rabīns Kandavā ir Meijers Zimensons, kurš kalpoja sinagogā 1841.-1883.gados. Šajā laikā kopienā kalpoja arī skolotājs un šohets 2 Izaks Heimansons. No 1883.-1892. g. par rabīnu kalpoja Morduhajs Lihtenšteins no Tukuma, kas arī ir no rabīnu dzimtas. Trešais rabīns bija Baruhs-Mordehajs Izraelsons 1892.-1897.g. 1897.-1912.gados Kandavā ir kalpojis Rīgas rabīns Menahem-Mendel Zaks. Pēdējais no zināmiem rabīniem, kas kalpoja Kandavā, ir rabīns Segals.
1840.-1841. gados Kandavā bija 3 hederi 3. Tolaik Kandavas ebrejiem bija gaļas griezējs 2 - rabīns Ichaks Heimansons, kurš bija arī skolotājs.
19.gs. vidū kopiena uzcēla pirti 1 Pils ielā 7, kas iesākumā kalpoja kā ebreju lūgšanas nams. Kandavas sinagoga tika uzcelta vēlāk, 1892.gadā. Tā atradās Lielā ielā 33 (tagad Lielā ielā 31). Pirms tam šis zemes īpašums piederējis Šlaumam Hiršam Klempneram, kurš to 1881. gada jūlijā uzdāvinājis Kandavas ebreju draudzei - sinagogas celšanai. Sinagogai bija liela nozīme ebreju dzīvē. 1943. gada 24. februārī tur pēc sastādītājā gruntsgabala kartītē parādās cits īpašnieks - akciju sabiedrība "Grūndstūkgesellschaft Lettlands" - vācu okupācijas laikā visi ebreju īpašumi tika konfiscēti. Sinagoga I un II Pasaules karu laikā netika nopostīta, tāpēc arī šodien atrodas savā vēsturiskajā vietā. Protams, pēc kara ēka pārgāja "visas tautas" īpašumā. Pielietojums - graudu noliktava. Skaistie arkveida logi aizmūrēti ar ķieģeļiem, - to atrašanas vietu tagad iespējams atšifrēt pēc mitrākām joslām uz sienas nokrišņu laikā. 1950.gadā sinagogas ēkā sāka darboties kā kinoteātris, kuram tik dots padomju garam atbilstošs nosaukums - "Spartaks". Atmodas laikā šeit bija bārs "Trīs kungi". Kādu brīdi kino afišās figurēja nosaukums "Auseklis". Ēka vēl aizvien ir Kandavas novada domes īpašums. Konkursa rezultātā kopš 1998. gada 26. novembra nomnieku statusā tur atradās Anitas Zīvertes individuālais uzņēmums "Kino Senleja". Tagad sabiedriskai organizācijai "Ebreju draugi" ir iecere atjaunot sinagogu, kurā tiks izvietota informācija par šis pilsētas ebreju dzīvi.
Piedāvāju Jums apskatīt Kandavas sinagogas bildi, rasējumus un skices.
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
Grāmatas
1) Dribins Leo. Ebreji Latvijā. Rīga: SIA "Elpa-2". 2002.
2) Talsu novada enciklopēdija.
Periodika
1) Zvaigznīte D. Aicina atbalstīt holokausta upura piemiņas vietas izveidi. Kandavas ziņas: 11.05.2004.
Citi resursi
1) Arhīva fonda Kandavas pilsētas valdes dokumenti.
2) Kandavas novada muzeja fonda materiāli.
3) Muzeja "Ebreji Latvijā" materiāli.
4) Sabiedriskas organizācijas "Ebreju draugi" materiāli.
5) 1938. gada ziņas par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem LVVA F 130 A 12 L24112.
6) LVVA F 796 AI L103 lpp.116, 117.
Redaktora piezīmes
1 Domāta mikva – nams ar rituālu baseinu garīgai attīrīšanai.
2 Domāts šohets jeb miesnieks, kurš zin, kā nokaut lopus lietošanai pārtikā saskaņā ar jūdu likumiem.
3 Heders ir tradicionāla ebreju pamatskola, kurā apgūst jūdaisma pamatus un ebreju valodu.