Academic Centre
“Galvenais nepalikt bez mērķa. Ja nav darba, jebkurā gadījumā paliek iespēja mācīties. Mēs pilnveidojamies, lai radītu vairāk iespēju nākotnē. Ja mēs neko nedarīsim, mums iespēju loks samazināsies,” uzsvēra G. Bērziņš, skaidrojot, ka statistiski krīžu apstākļos cilvēki turpina mācīties un studentu skaits pat pieaug, jo pilnveidojoties un trenējoties, tiek palielinātas darba iespējas nākotnē.
Attālinātā zinātnes kafejnīca
Šoreiz Zinātnes kafejnīca notika attālinātā režīmā un sekot līdzi ekspertu diskusijām varēja LU Facebook kontā, mājaslapā, kā arī klausīties radio NABA. Zinātnes kafejnīcā trīs eksperti – LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš, LU Medicīnas fakultātes profesors, ārsts kardiologs Andrejs Ērglis un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers no dažādiem rakursiem – ekonomikas, psiholoģijas un veselības – sniedza ieteikumus un klāstīja jaunākas atziņas par pētījumiem šajā skarbajā laikā, kas tomēr zinātnei ir ļoti interesants un izaicinājumiem pilns.
Cilvēki paliek mājās
LU un Latvijas Mobilā Telefona (LMT) pētnieki ir radījuši pieeju, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Pētījums parāda, ka ārkārtas situācijas laiks ir būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju uzvedību un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēro norādījumu #paliecmājās. Tāpat pētījums parāda, ka cilvēku aktivitāte no pilsētu un darba centriem strauji pārvietojusies uz dzīvojamiem rajoniem un ārpus pilsētām.
Pētījumā tika novērots, ka Rīgas centrā cilvēku aktivitāte samazinājusies par 98 %, kas nozīmē, ka cilvēki tur nedzīvo, bet tikai strādā. Ārkārtējā stāvokļa pirmajās nedēļās tirdzniecības centros aktivitāte bija kritusies par 30–40 %, brīvdienās pat par 80 %, taču veikalos “Depo” aktivitāte palielinājusies.
“Galvenais secinājums – cilvēki īstermiņā ļoti ievēro visus ierobežojumus,” skaidroja G. Bērziņš. Pašlaik LU pētnieki domā par sadarbības iespējām ar infektologiem un Slimību profilakses un kontroles centru, lai LMT torņu datus varētu salikt kopā ar infektoloģijas datiem. Tas varētu palīdzēt noteikt infekcijas perēkļus Latvijā.
Iespēja apgūt jaunas prasmes
Noteikti daudzi līdz šim neko nezināja par tādām platformām kā Microsoft Teams vai Zoom, taču tagad cilvēku tehnoloģiju lietošanas prasmes ir augušas, diskusijā uzsvēra I. Austers. “Liela daļa sabiedrības noticēja, ka viņi var ko tādu izdarīt. Cilvēki ir gatavi ko citu iemācīties. To dēvē par pašefektivitāti –, lai vispār kaut ko sāktu mācīties, jātic, ka to var izdarīt,” skaidroja profesors.
Viņš arī aktualizēja jautājumu par to, vai globālu satricinājumu laikā cilvēki varētu palikt labāki? Pēdējo 50 gadu laikā cilvēka portrets neesot zīmēts optimistiski. Cilvēks nav pārāk racionāls, iejūtīgs, domā pārsvarā egoistiski, pats to varbūt pat nepamana, tāpēc, pēc profesora domām, cilvēka daba tik ātri nemainīsies.
Lai saglabātu darba efektivitāti un strādāšanai no mājām būtu lielāka motivācija, jābūt skaidrai ikdienas rutīnai, uzskata I. Austers. Apņemšanos kaut ko izdarīt arī palīdz publiski izteikti paziņojumi, kā arī lielus darbus sadalot sīkākos.
Veselīgi cilvēki vieglāk pārdzīvo krīzi
Cilvēkiem, kas rūpējas par savu veselību un kuriem ir mazāki riska faktori, no veselības viedokļa vieglāk pārdzīvo krīzi, Zinātnes kafejnīcā stāstīja A. Ērglis. Cilvēkiem jāiemācās dzīvot šajos apstākļos, saglabājot veselību.
“Ģimenes, kurai vairāk uzticamies un attiecību mijiedarbība ir tā, kas var nodrošināt arī miera laikos ilgāku un labāku dzīvošanu,” bilda profesors. Viņaprāt, cilvēkiem ir jāuztraucas par vīrusu, taču nedrīkst pakļauties bailēm un nevajadzētu visu dienu iegrimt Covid-19 statistikas datos. Šobrīd ir svarīgi sabiedrībā vienam otru psiholoģiski atbalstīt un veselības stiprināšanai – nodarboties ar fiziskās aktivitātēm.
“Liela laime, ka vasara nāk, jo, kur ir saulainākas vietas, tur cilvēki ir priecīgāki,” uzsvēra profesors.
Vīruss maina šūnu un organismu, taču tas ir spējīgs arī mainīt sabiedrību. Jāsaprot, kā pasauli mainot, nepadarīt to sliktāku, bilda A. Ērglis.
Pilno Zinātnes kafejnīcas ierakstu var noskatīties ŠEIT.
