Academic Centre
Grāmatas autors ir LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis, kurš kopš 2013. gada ir pētījis Ludzas igauņu valodu un dokumentējis mūsdienu situāciju vairākos desmitos ciemu ap Ludzu, kur senāk dzīvojuši Ludzas igauņi. Iepriekš U. Balodis ir pētījis citas mazāk zināmas kultūras un valodas, pievēršoties gan Ziemeļamerikas indiāņiem, gan lībiešu valodai. Savu pieredzi un zināšanas autors ir izmantojis, veidojot arī Ludzas igauņu ābeci.
Par grāmatu tās autors stāsta šādi: “Mācoties Ludzas igauņu valodu, mēs dodam jaunu dzīvi daļai no Latgales un Latvijas senās daudzveidības. Iegaumējot kaut dažus Ludzas igauņu valodas vārdus, nodrošinām, ka šī daļa no mūsu vēstures nepazudīs, bet turpinās pastāvēt.”
Grāmata būs vērtīgs materiāls, lai iepazītos ne tikai ar Ludzas igauņu valodu un tās īpatnībām, bet autors tajā ir iekļāvis informāciju arī par Ludzas igauņu vēsturi, pētniekiem un Ludzas igauņu apdzīvotajām teritorijām. Jebkuram lasītājam būs interesanti apskatīt arī grāmatas beigās pievienoto latviešu–Ludzas igauņu–latgaliešu vārdnīcu, kurā iespējams saskatīt arī laika gaitā veidojušos ietekmi no latgaliešu un krievu valodas.
Ludzas igauņu valodas (lucu) ābecē katram alfabēta burtam veltīta lappuse, izceļot vārdu, dodot teikumu piemērus, kā arī ar šo vārdu saistītas fotogrāfijas no vēsturiskās un mūsdienu Ludzas un Ludzas igauņu ciemu ikdienas un Igaunijas Nacionālā muzeja arhīva.
Ludzas igauņu valoda ir dienvidigauņu (tajā skaitā arī divas Baltijas jūras somu valodas – veru un setu) valodas paveids. Vistuvākās radu valodas tai ir igauņu un lībiešu valoda. Ludzas igauņu valodas rakstība, kuras principus izstrādājis grāmatas autors, apvieno latviešu, latgaliešu, igauņu, veru un arī lībiešu rakstu valodas principus.
Ludzas igauņu apdzīvotais areāls atradies uz ziemeļiem, dienvidiem un austrumiem no Ludzas. Tā ir viena no trim ārpus Igaunijas esošajām dienvidigauņu valodu “salām”. Dienvidigauņu valoda pirmā atdalījās no Baltijas jūras somu pirmvalodas, tādēļ Ludzas igauņu valoda ir nozīmīga to starpā. Tā ir saglabājusi vairākas arhaiskas vārdu formas un galotnes.
Ludzas igauņu valodu vēsturiski lietoja tikai savstarpējai saziņai, tādēļ tai nepastāvēja standartizēta rakstība.
Grāmatas prezentācija, kurā varēs iepazīties ar tās autoru Uldi Balodi un grāmatas tapšanas gaitu, norisināsies Ludzas tautas nama mazajā zālē 26. septembrī pulksten 13.00 (Stacijas iela 41, Ludza)!
, kuras nolūks ir iepazīstināt ar savdabīgu un mazāk zināmu Latvijas kultūras un Latgales kultūrvēsturiskās identitātes daļu – Ludzas igauņiem un to valodu.){kind=link}