Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?

Dati pēcdoktorantūras pētījumam (1.1.1.2/VIAA/1/16/020) iegūti no Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCS 2016, kura vadītāja Latvijā I. Čekse ir kopš 2014. gada. IEA ICCS pētījums Latvijā notiek jau kopš 1999. gada, bet Latvijas Universitātes pētniece I. Čekse pētījumam pievērsusies pirms 13 gadiem. IEA ICCS pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot skolēnu pilsoniskās izglītības līmeni un viņu attieksmes, kā arī gatavības startēt dažādās pilsoniskās lomās. Savukārt pēcdoktorantūras pētījuma fokuss ir vērsts uz pilsoniskās izglītības līmeņa ietekmi uz skolēnu vērtībām un drošību valstī. Pētījumā piedalās 13–14 gadus veci jaunieši . Dati raksturo kopējo situāciju 8. klašu skolēnu vidū Latvijā un tos var salīdzināt ar 24 citu pētījuma dalībvalstu jauniešu atbildēm.

Pētījuma dati un rezultāti ir ļoti nozīmīgi ikdienas dzīvē, taču zināšanu agoras prezentācijas laikā pētniece I. Čekse pastāstīja par diviem – tradicionālo un inovatīvo pielietojumu. „Tradicionālais ceļš ir sadarbības veidošana ar ministrijām, izstrādājot dažādas rīcības politikas dokumentus, izglītības attīstības pamatnostādnes, izglītības saturu, arī integrācijas pamatnostādnes, pilsoniskās izglītības pamatnostādnes u.c.,” stāsta pētniece.

Savukārt inovatīvā ceļā ar tehnoloģiju palīdzību iespējams noskaidrot, kāda ir jauniešu pilsoniskā rīcība. 2017. gadā tika veikts pētījums, kurā noskaidroja, ka 86 % vecāku atzīst, ka galvenās dienas sastāvdaļa viņu bērnu ikdienā ir telefons.

„Un kāpēc gan to neizmantot? Līdzīgi kā mēs izmantojam tehnoloģijas, lai uzzinātu noskrieto ceļa garumu un patērēto kaloriju daudzumu  ikrīta treniņā, tā ar viedierīču palīdzību skolēns pats varētu sekot līdzi savai pilsoniskajai rīcība un vienlaikus apgūt pilsoniskās izglītības teoriju,” stāsta I. Čekse.

Savu pilsonisko aktivitāšu dienasgrāmatu varētu veidot pats lietotājs, piereģistrējot to, ko dienas laikā ir darījis. Savukārt lietotne sagrupētu šīs darbības pilsoniskās un nepilsoniskās aktivitātēs. Pilsoniskās aktivitātes tiktu grupētas apakšaktivitātēs norādot uz konkrētām pilsoniskās darbībām.

„Piemēram, iedomāsimies Annu – viņai nepatīk gari teksti un garlaicīgas teorijas, kas viņai ir jālasa apgūstot mācību teoriju, bet viņa ir tā, kas daudz dara. Šodien viņa sašķiroja visus sevis saražotos atkritumus, piedalījās piketā pie Baltkrievijas vēstniecības, kā arī  klases vecākā vēlēšanās. Viņa to visu ir piereģistrējusi sava telefona lietotnē, kas savukārt devusi viņai atgriezenisko saiti, norādot uz padarīto: politiskā aktivitāte – divas darbības, dabas aizsardzība – viena aktivitāte. Anna var tālāk arī iegūt infografikam līdzīgu teorētisku skaidrojumu, ko nozīmē pilsoniskā aktivitāte un dabas aizsardzība. Līdz ar to Anna savās rīcībās saskatījusi arī teorijā balstītu pilsonisko rīcību,” skaidro pētniece.

Tas ir viens no inovatīviem risinājumiem, kā sarežģītu pētījumu ieviest ikdienas procesos, atdzīvināt jauniešu vēlmi interesēties par pilsonisko izglītību un celt pilsoniskās izglītības kompetences līmeni valstī.

25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.