Academic Centre
Insults ir viens no visbiežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Galvenokārt insults rodas no cerebrālo artēriju aizsprostojuma, kas rezultējas ar asinsplūsmas samazinājumu CNS šūnās. Insults izraisa smadzenēs dažādus patoloģiskus procesus, ietekmējot arī galvenos šūnu enerģijas ražotājus – mitohondrijus. Mitohondriji galvenokārt atbild par šūnu atjaunošanos un cilvēka pašsajūtu ilgu vai neilgu laiku pēc insulta.
“Latvija ir negatīvais līderis Austrumeiropā, mēs salīdzinājumā ar Igauniju esam ļoti zemā vietā. Mums ir daudz pacientu, kuri ir pārdzīvojuši insultu un pēc tam nespēj dzīvot kvalitatīvu dzīvi,” stāsta K. L. Bahire.
LU Farmakoloģijas katedrā pašlaik tiek veikti in vivo insulta pētījumi, kuros tiek pētītas izmēģinājuma dzīvnieku (peļu) insulta skartās un neskartās smadzeņu puslodes. Pētniecībā tiek izmantota augstas izšķirtspējas respirometrija. Audu paraugus ievada oksigrāfā un tiek analizēti divi parametri – šūnu elpošana jeb mitohondriālā elpošana un brīvo radikāļu veidošanās. Mērot divus elpošanas kompleksus jeb enzīmus, var uzzināt, kā šūnā mainās bioenerģētika un iespējams izpētīt negatīvo ietekmi uz cilvēka organismu pat pusgadu pēc insulta.
“Mēs varam secināt, ka smadzeņu šūnu patēriņš infarkta skartajā daļā ir ticami zemāks salīdzinot ar neskarto. Šis secinājums ir diezgan svarīgs, ja mēs zinām, ka tie ir tikai īslaicīgie dati. Bet kas būs pēc trīs, pēc sešiem mēnešiem? Jo insulta slimniekiem pirmo mēnesi pēc notikuma ļoti strauji palielinās organisma aizsardzības spēki un notiek reģenerācijas procesi, šūnas spēj izdzīvot, bet, kā noskaidrots, pēc mēneša cilvēks paliek vājāks un arī organisma spēki paliek vājāki,” skaidro K. L. Bahire.
Viņa cer, ka pētījumā iegūtās zināšanas varēs izmantot, lai ietekmētu smadzeņu šūnu reģenerācijas procesus. “Varbūt nākotnē būs izveidota specifiska uz mitohondrijiem mērķēta terapija, kas ļaus cilvēkiem iegūt labāku dzīvi pēc insulta, jo pašlaik insults skar ne tikai gados vecus pacientus, bet arī ļoti jaunus, tāpēc rezultātā izpētot negatīvās izmaiņas, mēs tiešām varam iegūt insulta komplikāciju novēršanu vai mazināšanu,” uzsver jaunā pētniece.
Pētījums tiek veikts ERA-NET NEURON MISST projekta Nr. ES RTD/2018/29 ietvaros. Pētījuma rezultātus plānots publicēt starptautiskos zinātniskos žurnālos.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.
