Academic Centre
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta direktors Kalvis Salmiņš pauda: "Tie, kas novēro kosmisko telpu, viņi skatās uz visiem. Bet kā dalās ar šiem te rezultātiem – tas ir cits stāsts. Jēga no šiem mērījumiem ir, kad viņus savāc no visa šī globālā tīkla un apstrādā."
Astronomu darbs ir skatīties debesīs, vērot tās, pierakstīt un par redzēto dalīties ar citiem. Piemēram, astronomu mērījumi nodrošina to, ka mēs vienmēr varam zināt, kur atrodamies. Šo mērījumu precizitāti nodrošina tas, ka visā pasaulē ir pietiekami daudz šādu staciju.
"Šai gadījumā ir runa pārtraukt šīs konkrētās Krievijas navigācijas sistēmas mērījumus ar mērķi, lai tos nevar izmantot sistēmas verifikācijai," teica K. Salmiņš.
Lāzermērījumi ir visprecīzākie mērījumi, kas nodrošina tādu sistēmu kā, piemēram, GPS precizitāti, kas sākotnēji bija paredzēta militāriem mērķiem.
"Katrreiz, kad mēs lietojam mobilo telefonu, mēs pēc būtības lietojam daudzu miljardu vērtu militāru sistēmu, kā saka – vajadzībām, lai atrastu, piemēram, veikalu," skaidroja Astronomijas institūta direktors.
Savukārt Krievijai ir sava sistēma, kas saucas "Glonass", un tieši to apņēmušies boikotēt astronomi. Ir 40 sistēmas visā pasaulē, un, lai šīs mērījumi būtu pēc iespējas precīzāki, jādarbojas ir visām – katrai savā planētas punktā. Ja kādas no valstīm ar mērījumiem nedalīsies, tas traucēs noteikt precīzu atrašanās vietu.
