No desmit pieprasītākajām studiju programmām septiņas ir LU piedāvātās

“Covid-19 un tā ietekme skaidri parādījusi, cik svarīga ir gan veselība, gan cilvēku savstarpējās attiecības un problēmu risināšana. Man liekas, tā ir viena no Covid-19 blakus izpausmēm, ko mēs tagad redzam arī uzņemšanas laikā,’’ pirmdien TV3 raidījumā “900 sekundes” teica I. Muižnieks.

Runājot par gaidāmo jauno pandēmijas vilni, rektors apliecināja gatavību šim izaicinājumam. “Divu gadu treniņš mums noteikti daudz palīdzējis un daudz ko iemācījis. Viss, kas nenogalina, padara mūs stiprākus. Tas ir milzīga stresa un psiholoģiskās slodzes pārbaudījums pasniedzējiem un studentiem, bet, kas ir pozitīvā ziņa, ka, kombinējot dažādā veidā nodarbību iespējas, īpaši tur, kur ir vajadzīgas laboratorijas, kur vajadzīgas prakses, mums ir izdevies atrast tādu modeli, ka studiju kvalitātes rādītājs, ko vislabāk var redzēt arī pēc noslēguma darbiem, ir saglabājies. Noslēguma darbu kvalitāte mani iepriecina, un to var teikt par ļoti daudzām programmām.”

LU pēdējo piecu gadu laikā tika likvidētas 62 studiju programmas. Rektors šādu lēmumu skaidroja ar vairākiem faktoriem – intereses trūkums, nepietiekams studentu skaits, kā arī nebūtiskas atšķirības starp vairākām programmām, kas ļāva tās apvienot. “Likvidēto programmu vidū ir dažādas ļoti šauras, specializētas programmas, piemēram, dažas skolotāja programmas. Tās var apvienot, iegūstot gan plašākas specializācijas iespējas vēlāk pašiem studentiem, gan arī tas ir ieguvums no pasniedzēju viedokļa. Strādāt ar diviem, trim cilvēkiem grupā no izglītības ekonomikas viedokļa nav ilgtspējīgi,” skaidroja LU rektors. 

Šogad studentiem tiek piedāvātas divas jaunas programmas – akadēmiskā bakalaura studiju programmu “Kultūrvides mantojums” (LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte) un doktora studiju programma "Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība” (LU Ķīmijas fakultāte). Kopumā pēdējo gadu laikā LU izveidotas 25 jaunas programmas.

Runājot par skolu absolventu zināšanu zemo līmeni, LU rektors intervijā atzīmēja, ka šo tendenci parāda studentu-pirmkursnieku atbirums nozarēs, kur ir vajadzīgas eksaktas zināšanas, kā arī patstāvīgu darba iemaņu trūkums.

“Mums izglītības līmeni ir nepieciešams paaugstināt valstī kopumā, tas nepieciešams daudzām tautsaimniecības nozarēm. Tāpēc es ļoti gribētu cerēt, ka tā sadarbība ar skolām, jaunās skolotāju programmas, arī tas, ko Universitāte, faktiski – visas universitātes piedāvā, lai šos izglītības robus aizlāpīt, palīdzēs.” No savas puses LU piedāvā jauniešiem dažādas iespējas un palīdz tikt galā ar problēmām, kas palikušas pēc vidējās izglītības. Bet tas prasa sistemātisku darbu, spēju koncentrēties un “piespiest sevi darīt tādas lietas, kas bieži vien prasa vairāk laika atdot tieši studijām, nevis izklaidei,” piebilda rektors.

TV3 raidījuma "900 sekundes" intervija ar LU rektoru Indriķi Muižnieku.