LU Astronomijas institūtā atklāj asteroīdu “Marisabele”

2015. gada 10. jūnija naktī Baldones Astrofizikas observatorijā LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, novērojot ar Baldones Šmidta teleskopu, atklāja aptuveni 2,5 kilometrus lielu asteroīdu 2015 TO260 (kuram pēc vairāk nekā piecu gadu novērojumiem tika piešķirts Nr 604750). Kazimieras Černis (ilggadējais  I. Eglīša sadarbības partneris no Viļņas Teorētiskās Fizikas un Atronomijas insitūta) veica šī asteroīda pozīciju mērījumus. 2022. gada rudenī Starptautiskās Astronomijas savienības darba grupa apstiprināja atklājēja ierosinājumu – asteroīdam Nr 604750 piešķirt nosaukumu “Marisabele”. Kā galvenās asteroīdu joslas objektam šī asteroīda paredzamais mūža ilgums ir simtiem miljonu gadu.

Māris Ābele dzimis Rīgā 1937. gada 27. aprīlī. Pabeidzis Republikānisko neklātienes vidusskolu, jo jau agrā jaunībā bija jāstrādā, lai varētu turpināt izglītību Rīgā. 1955. gadā iestājās Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē kuru 1960. gadā absolvē kā fiziķis – vidusskolas fizikas skolotājs. 1964. gadā M. Ābele aizstāvēja disertāciju “Fotokamera ar ātruma kompensāciju Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanai” Lomonosova Maskavas Valsts universitātē, iegūstot fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu. Līdztekus darbam LVU Astronomijas observatorijā no 1960.gada Māris Ābele strādāja arī par inženieri-fiziķi Rīgas optiski-mehāniskajā rūpnīcā (1963–1990), kur konstruēja dažādu aparatūru. (1.att.)

20.gadsimta  60.gadu beigās, LVU Astronomijas observatorijā tika uzsākti Zemes mākslīgo pavadoņu novērojumi. Zinātniskā līdzstrādnieka Māra Ābeles vadībā tika veikts intensīvs darbs pie astrometrisko instrumentu projektēšanas. Taču jau kā students 1958. gadā uz LVU jumta platformas Raiņa bulvārī 19, Rīgā M. Ābele (tobrīd vēl tikai LVU Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas specialitātes students), J. Valbis un E. Zablovskis uzstādīja kameru NAFA–3s/25 ar tai paralēli pievienotu kameru TELEMAR Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) novērošanai. 1960. gadā M. Ābele kopā ar K. Lapušku (LVU Astronomiskās observatorijas zinātniskais līdzstrādnieks) izstrādāja fotokameru TAFO-AL-75, ar iepriekš nebijušu iebūvētu ātruma kompensācijas mehānismu. Jau nākamajā gadā tā tika uzstādīta ZMP novērošanas stacijā Kandavas ielâ 2, kur ar 1. augustu tika uzsākti sistemātiski ZMP fotogrāfiskie novērojumi. Taču patiesu triumfu visā pasaulē piedzīvoja M. Ābeles un K. Lapuškas nākamā konstruētā kamera AFU–75. Konstrukcija izrādījās tik izcila, ka PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomijas padomei izdevās pārliecināt PSRS militāro kosmosa sistēmu vadītājus uzticēt šī astrometriskā instrumenta rūpnieciskā modeļa izstrādi. AFU-75 (2.att.) tika izvietota Bolīvijā, Bulgārijā, Čadā, Ekvadorā, Ēģiptē, Francijas aizjūras teritorijās, Indijā, Japānā, Kubā, Mali, Mongolijā, Mozambikā, Polijā, Somālijā un citās valstīs. AFU–75 sērijveidā ražoja tepat Latvijā Rīgas optiski- mehāniskajā rūpnīcā. Šajā rūpnīcā stiklā un metālā iemiesojās daudzas M. Ābeles teleskopu ieceres. Šie instrumenti, no kuriem vairāk nekā 200 ir ražoti vai izgatavoti, lai aprīkotu ne tikai bijušās PSRS, bet arī daudzu citu valstu satelītnovērošanas stacijas, ir devuši izcilu ieguldījumu fundamentālo, lietišķo pētījumu un saistīto tehnoloģiju attīstībā.

20. gadsimta 70. gados ZMP fotogrāfiskie novērojumi vairs nevarēja nodrošināt nepieciešamo precizitāti un pakāpeniski tie tika aizstāti ar lāzernovērojumiem. Sadarbojoties vairākām sociālistiskajām valstīm, 1972. gadā Ondržejovas observatorijā Čehoslovakijā tika uzstādīts lāzertālmērs INTERKOSMOS LD–1. Tā optisko sistēmu un montāžu ar sekošanas mehānismu un pievadiem izveidoja LVU Astronomiskajā observatorijā, kur to konstruēja M. Ābele un K. Lapuška. Šim lāzertālmēram sekoja lāzertālmērs LD–2 un jaunas paaudzes instruments LS–105 (3.att.), kurš vēl pašlaik jau modificēts ar sekmēm vēl arvien darbojas Latvijas Universitātes (LU) lāzerstacijā  “Rīga”. Pateicoties M. Ābeles milzīgajam intelektuālajam potenciālam, pētniecības kapacitātei un darba pieredzei, viņa vadītās astronomisko ierīču grupas izstrādātie un ražotie instrumenti bija vairākas reizes lētāki nekā pasaules tirgū pieejamie analogas kvalitātes instrumenti. Māra Ābeles – cilvēka ar izgudrotāja prāta un zelta rokām darba novērtējums: 2001.gadā viņš tiek ievēlēts par Latvijas Zinztņu Akadēmijas (LZA) korespondētājlocekli;  četri apbalvojumi: 1968.gadā -  sudraba medaļa par fotokameras AFU-75 izstrādi mākslīgo Zemes pavadoņu novērošanai PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstādē (Maskavā); 2000.gadā  Frīdriha Candera balva mehānikā un astronomijā Latvijā, 2003.gadā LZA un AS “Latvijas Gaisa satiksme” balva par darbu kopu – Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas un lāzerlaokācijas aparātu konstruēšana, novērojumi un to apstrāde, 2011.g. LZA un LR Patentu valdes Valtera Capa balva  par - foto un lāzeraparatūras izveidi kosmisko objektu novērošanai; izsniegti 4 Latvijas un 8 ārzemju patenti un 24 PSRS autorapliecības.

“Daži vārdi par M. Ābeli kā cilvēku. Viņš bija tiešs, vienkāršs pēc dabas, nemīlēja intrigas, toties labprāt pastāstīja kādu joku vai gadījumu no savas dzīves. Viņš  labprāt atbalstīja jaunos censoņus, kuri gribēja darboties un bija astronomijas entuziasti. Viņš nekad neatteica savu padomu vai palīdzību ja kādam tā bija nepieciešama, neskaitot savas darba stundas un nogurumu. 2022.gada 21.februārī šis lieliskais cilvēks devās aizsaulē,” tā Ilgmārs Eglītis.