LU piedalās projektā par jauniešu nodarbinātības iespēju veicināšanu lauku reģionos

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze būtiski ietekmēja jauniešu ikdienas dzīvi. Kopš 2020. gada jauniešu bezdarba līmeņa pieaugums ir bijis ievērojami lielāks salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Turklāt krīze radīja dažādus izaicinājumus, tostarp jaunu darba formu attīstību, kas balstās uz digitāliem rīkiem, radot pieaugošu pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un kompetencēm. Šis jaunais scenārijs radīja nopietnus izaicinājumus teritorijās, kas ir arvien retāk apdzīvotas vai saskaras ar iedzīvotāju novecošanos, kur jaunieši ir neizdevīgākā situācijā attiecībā uz izglītību un profesionālo apmācību, digitālajām prasmēm un nodarbinātības iespējām.

Saskaņā ar Eirostat datiem 2023. gada jūnijā 2,799 miljoni jauniešu Eiropas Savienībā (ES) bija bezdarbnieki (vecumā līdz 25 gadiem), kas veido 14 % no visiem ES jauniešiem. Savukārt Latvijā, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem 2022. gadā variēja no 12 % pirmajā ceturksnī līdz 17,7 % trešajā ceturksnī. 2023. gada pirmajā ceturksnī jauniešu bezdarba rādītājs bija 13,4 %.

Projekta INTERREG Europe projekta "Jaunatnes politikas nozīmes uzlabošana ilgtspējīgai lauku attīstībai" (RuralYouthFuture) galvenais mērķis ir veicināt jauniešu izglītošanos un nodarbinātību, īpaši fokusējoties uz to jauniešu vajadzībām, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām un lauku reģionos, pilnveidojot esošo politiku un attīstot jaunas prakses aktuālo problēmu risināšanai.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ekonomisko aktivitāšu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, bet nedaudz vairāk kā puse jauniešu (15–24 gadu vecumā) dzīvo Rīgā (50,84 %), projektā tiks veikta analīze, lai labāk izprastu to Latvijas jauniešu situāciju, izaicinājumus un vajadzības, kas dzīvo ārpus galvaspilsētas.

Savukārt, lai meklētu potenciālus risinājumus aktuālajām problēmām, jo īpaši, saistībā ar jauniešu nodarbinātības veicināšanu un iespējām, ņemot vērā nepieciešamību pēc digitālajām prasmēm un jaunus darba veidus, projekta ietvaros tiks organizētas piecas starpvalstu studiju vizītes partneru valstīs un desmit divpusējās starpreģionu (partner-to-partner) tikšanās, lai mācītos no to pieredzes un pārņemtu šīs zināšanas arī Latvijā.

Projekta partnerību veido deviņi partneri no Igaunijas (Tartu apriņķa pašvaldību apvienības); Spānijas (Galīcijas Eiropas fonda un Jaunatnes, līdzdalības un brīvprātīgo ģenerāldirektorāta); Portugāles (Portugāles Sporta un jaunatnes institūta); Bulgārijas (Pešteras pašvaldības un Ilgtspējīgas un ekonomiskās attīstības centra); Slovēnijas (Martjancu “Viedās mājas” – pētniecības un ilgtspējīgas attīstības institūcija) un Beļģijas (KMOR – Politikas centra ASBL), kas atspoguļo visdažādākās realitātes attiecībā uz jauniešu nodarbinātību, prasmju apguves iespējām un lauku reģionu attīstību – nepietiekamas jauniešu uzņēmējdarbības zināšanas, darba un prakses vietu trūkums, zema jauniešu iesaiste sabiedriskajā dzīvē, u.c.

Latvijas gadījumā projektā iesaistīta arī IZM, kā asociētais partneris, kas ir viena no atbildīgajām institūcijām Bērnu jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu īstenošanā – galvenais politikas instruments, kura pilnveidei tiks izstrādātas rekomendācijas un izvērtētas labās prakses partneru valstīs.