Pētnieki plāno adaptēt pasaulē plaši izmantoto Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu un papildināt to ar sociāldemogrāfiskiem un specifiskiem jautājumiem par jauno māmiņu pieredzi un veselību.
Pētījums notiks piektā, ceturtā, trešā un otrā līmeņa medicīnas iestādēs, kur plānots intervēt 400 jaunās māmiņas. Intervijās iegūtie dati tiks anonimizēti un tos analizēs pētniecībā pieredzējuši epidemiologi un dzemdību speciālisti.
Pētījuma rezultātā cer iegūt Latvijai piemērotu un validētu Edinburgas pēcdzemdību depresijas anketu.
Pētījuma vadošā eksperte un PSKUS dzemdību speciāliste Zane Krastiņa stāsta, ka pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 10% līdz 20% sieviešu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām piedzīvo psihiskus un uzvedības traucējumus, no kuriem visbiežāk novēro tieši pēcdzemdību depresiju.
"Latvijā ar šo diagnozi 2022. gadā pie speciālistiem nonākušas tikai 38 sievietes un nav zināms, cik sieviešu vēl būtu nepieciešama palīdzība. Instruments, kuru šobrīd validējam, palīdzēs identificēt iespējamus pēcdzemdību depresijas riskus, sievietei esot jau grūtniecības periodā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai dzemdību speciālisti, ģimenes ārsti un citi kolēģi spētu savlaicīgi sniegt psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību sievietēm un jaunajām māmiņām, kurām tas ir nepieciešams," uzsver Z. Krastiņa.
Ar pēcdzemdību depresiju saistītie riski un iespējamās sekas var būt atkārtotas depresijas epizodes dzīves laikā, bipolāri afektīvi traucējumi, paaugstināts kardiovaskulāro saslimšanu risks, traucēta mātes un bērna kontakta veidošanās, kavēta bērna fiziskā attīstība un augšana, paaugstināts psihisko saslimšanu risks bērnam, agresīva un vardarbīga uzvedība bērnam, sievietes pašnāvība, zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms un citi.
Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome, valsts pētījumu programmā "Sabiedrības veselība".