Akadēmiskais centrs
1994. gada 28. septembrī LU atzīmēja 75 gadu jubileju, un pašā jubilejas Svētku aktā dalību ņēma LU studentu/šu korporāciju pārstāvji, kuri piešķīra apsveikumus vai citas piemiņas dāvanas pirmajai Latvijas nacionālajai Alma Mater.
Studentu korporācijas “Latvia’” piemiņas apsveikums sastāv no vēstules vēstījuma formā, kas ievietota cietā smilšu krāsas vākā ar iespiestiem burtiem “LATVIA”. Cietā vāka labajā, augšējā stūrī ir Latvia krāsu lente (viena no studentu korporācijas “Latvia” regālijām), kas ir sārt-zil-zelta krāsās. Krāsu simboliskā nozīme: sārts (Latvijas Tēvzeme), zils (draudzība un krietnums) un zelts (taisnība un tīrs gods). Lente ir atbilstoši novietota tā, ka tā iet no labās rokas pleca uz kreiso gurnu (šāds princips tiek ievērots arī starp “Latvia” korporantiem, kad jānēsā krāsu lente).
Studentu korporācijas “Latvia” prezidijs piemiņas apsveikumā vēstījuma formā izceļ nesenos Latvijas vēstures notikumus – Trešo atmodu un Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, kā arī sarežģītās pārmaiņas, – LU izveidi Latvijas Neatkarības kara (1918–1920) laikā un tās eksistenci PSRS un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas varu apstākļos. “Latvia” prezidijs savu korporantu vārdā atzīmē, ka LU kā pirmajai, nacionālajai Latvijas valsts Alma Mater ir jāturpina sagatavot jaunus humanitāro, sociālo un eksakto zinātņu speciālistus Latvijas valsts izaugsmei.
Studentu korporāciju “Latvia” dibināja 1917. gada 17. februārī (pēc jaunā stila 1917. gada 1. martā) Tartu universitātes Veterinārmedicīnas institūta latviešu tautības studenti, kuri pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas pārcēlās no Igaunijas uz Latviju. Sekojot Latvijas Neatkarības karam, 80 tās korporanti brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (pēc 1919. gada Strazdmuižas pamiera Latvijas Armijā), lai izcīnītu jaunās Latvijas Republikas neatkarību. No 80 korporantiem diviem tika piešķirts Lāčplēša Kara ordenis (LKO), kas ir tā laika augstākais militārais apbalvojums.
Gadu pēc Neatkarības kara beigām 1921. gada 4. maijā “Latvia” tika reģistrēta kā LU latviešu studentu korporācija, kas sāka uzņemt jaunus biedrus no visām LU fakultātēm. “Latvia” kļuva par vienu no pirmajām studentu korporācijām, kas, reformējoties par demokrātisku studenta mūža organizāciju, sāka uzņemt studentus ne tikai no Veterinārmedicīnas fakultātes, bet arī no visām tā laika LU fakultātēm (Lauksaimniecības, Inženierzinātņu, Ekonomikas, Juridiskās fakultātes u.c.).
1940. gada 13. jūlijā sakarā ar PSRS okupāciju “Latvia” tika slēgta, un tās locekļi pakļauti komunistiskā režīma represijām. Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas (1941–1944) apstākļos “Latvia” darbība netika atjaunota faktiski, bet gan formāli. Pirms otrreizējās PSRS okupācijas (1945–1991) 1945. gadā izdzīvojušie “Latvia” locekļi devās trimdā uz Zviedriju, bet 1948. gadā uz Eslingeni, Rietumvāciju. 1951. gadā “Latvia” locekļi izklīda pa visu pasauli (ASV, Kanādu un Austrāliju), kur dibināja t.s. korporācijas kopas. Toronto, Kanādā izveidoja vislielāko kopu, kas mūsdienās turpina eksistēt.
1989. gada 17. februārī, atzīmējot 72 gadu jubileju, “Latvia” kļuva par vienu no pirmajām latviešu studentu korporācijām, kas atjaunoja savu darbību Latvijā pie LU, kad notika PSRS līdera Mihaila Gorbačova iniciētās demokrātiskās reformas jeb t.s. Perestroika un Glastnostj. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gs. 90. gados “Latvia” sāka darboties aktīvāk, uzņemot PSRS laikā dzimušos latviešu tautības studentus ne tikai no LU, bet arī no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Banku augstskolas u.c. augstskolām. Arī daži trimdas laika korporanti pārcēlās dzīvot uz atjaunoto Latvijas valsti.
Ievērojamākie studentu korporācijas “Latvia” korporanti: Haralds Celmiņš (Atsevišķās Studentu rotas kājnieks, LKO kavalieris), Imants Freibergs (datorzinātnieks), Arnis Mugurēvičs (LLU veterinārmedicīnas profesors), Jānis Purvinskis (Latvijas goda konsuls Austrālijā) un Alfrēds Žīgurs (bijušais Saeimas deputāts).
 75 gadu jubilejā.){kind=link}