LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Solvita Berra. © Foto: Gatis Orlickis, Baltic Pictures photo agency

Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Solvita Berra, kas nodarbojas ar lingvistiskās ainavas pētniecību, atzīst, ka pilsētu teksti māca ne tikai valodas, tekstpratību un kultūrzīmes, bet arī māca kļūt par labākiem cilvēkiem. Pētniece kolekcionē pilsētu tekstus un tos izmanto pedagoģiskiem mērķiem.

Kas ir pilsētu teksti? Tie ir visi pilsētā redzamie, publiski izvietotie teksti, ko veido rakstveida informācija vienā vai vairākās valodās, tajos var būt arī attēli un simboli, visbiežāk fotogrāfijas.

“Tas ir viss, ko mēs lasām, uztveram un izmantojam sev atšķirīgiem mērķiem un vajadzībām. Zinātniskajā literatūrā to sauc par lingvistisko ainavu,” skaidro pētniece.

LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā” S. Berra piedāvāja savas atbildes uz jautājumu: ko mēs varam mācīties no pilsētu tekstiem?

Pirmkārt, cilvēks apgūst valodas. “Varam mācīties atsevišķus vārdus un frāzes, interesantas, neierastas metaforas vai salīdzinājumus. Mēs pat varam mācīties gramatiskās formas savā dzimtajā valodā, otrajā valodā vai svešvalodā,” uzsver pētniece.

Tāpat no pilsētu tekstiem var mācīties valodas lietojuma nosacījumus: kad, kuras un kā valodas drīkst lietot pilsētu tekstos. “Visbeidzot mēs varam mācīties, noskaidrot vai saprast labāk, kādas ir cilvēku pārliecības un lingvistiskās attieksmes pret pilsētā redzamajos tekstos lietojamajām valodām,” bilst S. Berra.

Otrkārt, no pilsētu tekstiem var mācīties tekstpratību, izprotot tekstu nozīmi un jēgu, tajā skaitā zemtekstos. “Tādā veidā mācāmies kritiski izvērtēt tekstu, saprast, kā ar mums manipulē publiskajā telpā un komunikācijā,” norāda Latviešu valodas institūta pētniece.

Treškārt, caur kultūrzīmēm, vides objektu nosaukumiem, vēsturiskajām atsauksmēm var censties saprast vidi plašākā kontekstā. Piemēram, mājvārdu tradīcija ir brīnišķīgākais piemērs tam, kā cilvēks sev apkārt veido to, kas viņam ir svarīgs.

“Visbeidzot no tekstiem mēs mācāmies kļūt par labākiem cilvēkiem – būt uzmanīgākiem, rūpīgākiem, iejūtīgākiem un atbildīgākiem, lai pilsēta raksturotu cilvēku labbūtību,” stāsta S. Berra.

Šo iepriekš minēto atbilžu teorētisks pamatojums un praktiski piemēri ir iekļauti pētnieces pēcdoktorantūras  projekta „Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva” rezultātos, divos sagatavotajos izdevumos: populārzinātniskajā izdevumā "Ceļvedis pilsētu tekstu izpētē" vidusskolēniem un "Autentiski teksti valodas apguvē: teorijas, pieejas un pieredzes stāsti" lietišķās valodniecības un valodas pedagoģijas studentiem un jaunajiem skolotājiem.


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.

Dalīties

Saistītais saturs

Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?
05.11.2020.

Ireta Čekse: Latvijā ir zems pilsoniskās izglītības līmenis. Ko varam darīt?

“Riga Literata” pētnieki rada Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi
04.11.2020.

“Riga Literata” pētnieki rada Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi

LU pētnieki veic pētījumu par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmēm
30.10.2020.

LU pētnieki veic pētījumu par klimatiskiem ekstrēmiem un to ietekmēm

LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas
29.10.2020.

LU pētnieks Jurģis Šķilters: Garšas uztveri kritiski ietekmē visas cilvēka maņas

LU sākts pētījums par telpisku objektu īpašību ietekmi uz to uztveri
28.10.2020.

LU sākts pētījums par telpisku objektu īpašību ietekmi uz to uztveri

Dr. Manuels Fernandezs: tikumiskā audzināšana, lai ilgtermiņā dzīvotu vērtīgu dzīvi
27.10.2020.

Dr. Manuels Fernandezs: tikumiskā audzināšana, lai ilgtermiņā dzīvotu vērtīgu dzīvi

LU pētniece Leila Neimane veic pētījumu par efektīvu Baltijas jūras telpiskās plānošanas regulējumu
26.10.2020.

LU pētniece Leila Neimane veic pētījumu par efektīvu Baltijas jūras telpiskās plānošanas regulējumu

LU pētnieks Gundars Bērziņš: Kas atrodas otrpus TV ekrāniem?
23.10.2020.

LU pētnieks Gundars Bērziņš: Kas atrodas otrpus TV ekrāniem?