Starpdisciplinārais pētījums tika veikts pēc telekomunikāciju uzņēmuma Tet pasūtījuma un tājā piedalījās vairāku LU fakultāšu pētnieki, tai skaitā LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kas nodrošināja psiholoģijas sadaļu, kā arī LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, kas izstrādāja mākslīgā intelekta algoritmus.
Pētījuma mērķis bija izstrādāt pieeju, kas ļauj identificēt katru mājsaimniecībā dzīvojošo TV skatītāju, kā arī ne tikai noteikt to sociāli demogrāfisko profilu, bet arī personības iezīmes, intereses un hobijus. Iegūtie dati ļauj īstenot TV satura un reklāmas personalizāciju, kas jau pašlaik tiek īstenota internetā un guvusi lielu reklāmdevēju pieprasījumu.
Turklāt jaunā pieeja ļauj ne tikai izvietot mērķētas reklāmas, bet novērtēt arī to efektivitāti, kā arī noteikt precīzu TV kanālu, raidījumu un reklāmu sasniegto auditoriju.
Pētījuma zinātniskais vadītājs G. Bērziņš akcentē, ka īstenotais pētījums ir unikāls, jo sniedz zināšanas par visiem televīzijas skatītājiem, ņemot vērā arī mazos ekrānus – datorus, planšetes, viedtālruņus u.c.
Lai sasniegtu izvirzīto pētījuma mērķi, pētnieki pielietoja jaunas un mūsdienīgas pieejas – datizraci un lielo datu analīzi (vairāk nekā miljards log faili, kas fiksē katru TV skatītāja darbību ar pulti), kā arī TV skatītāju anketēšanu, aptaujājot vairāk nekā 12 tūkstošus mājsaimniecību un 30 tūkstošus TV skatītāju.
Izmantojot šos datus, izdevās izveidot 13 algoritmus, kas reālā laikā analizē skatītāju otrpus ekrāniem paradumus. Ar pētījuma palīdzību ir iespēja fiksēt TV skatītāju dinamiku laikā, piemēram, jaunas mājsaimniecības un TV skatītājus, kā arī jaunus skatīšanās paradumus un to izmaiņas laikā.
„Pašlaik algoritmu precizitāte ir 84%, bet tirpinot tos darbināt, nākotnē ir iespējams vēl vairāk palielināt to precizitāti. Ja pirms pētījuma Tet zināja skatītāju tautību, vecumu un dzīvesvietas adresi, tad tagad mēs varam papildus noteikt, kādas ir mājsaimniecībā dzīvojošo intereses un hobiji, aptuveno vecumu, vidējo ienākumu apjomu, dzimumu un arī psiholoģisko tipu,” stāsta G. Bērziņš.
Interesanti, ka TOP10 interešu un hobiju sarakstā pirmās vietas ieņem ceļošana, Pop/Rok mūzika, ēdieni un to gatavošana, kam seko sports, mājokļa labiekārtošana un mājdzīvnieki. Šīm interesēm seko reliģija, garīgā prakse un personīgā izaugsme, kā arī dārza darbi. Sarakstu noslēdz āra aktivitātes – pārgājieni, laivošana u.c.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.