E. Sjundjukovs pats ir datorzinātnieks, kuram interesē medicīna. Veicot studiju noslēguma darbu, pētniekam aktuāls bija jautājums – kā tehniskās zināšanas, kas iegūtas Universitātē, izmantot medicīnisko problēmu risināšanā un izveidot kopīgu sadarbību? Atbildes uz jautājumiem tika meklētās, pētot dažādas studiju programmas pasaules labākajās universitātēs.
“Pētījuma laikā tika secināts, ka trūkst bāzes paradigmas – akadēmisko kursu kopums, sadarbības metodoloģija, kas ļautu studentam iemesties “mikserī” kopā ar citas jomas jaunajiem profesionāļiem un studentiem, un saprast – kā veidot, kādi ir pamatprincipi un izaicinājumi, kas jāatrisina gan no medicīnas puses, gan no datorzinātnes puses, gan dizaina, testēšanas un izstrādes viedokļa, lai varētu kaut ko sasniegt,” tā par DF LAB aizsākumiem dalās pētnieks.
DF LAB ir studentu veidota iniciatīva, kas vērsta uz ekosistēmas uzbūvēšanu medicīnas un datorzinātnes jomu topošo profesionāļu apvienošanai, starpdisciplināro projektu realizēšanai, ar mērķi pielietot savas jomas kompetences dažādu zinātnisko, kā arī potenciāli industriālo projektu izstrādei. DF LAB studijā pieejamas iekārtas produktu prototipēšanai, mobilo lietotņu, elektronikas un virtuālās realitātes projektiem.
“Studija izstrādāta ar mērķi būt par atvērtu platformu ikvienam Universitātes studentam, lai būtu iespēja saņemt atbalstu un studijai kalpot par bāzi starpdisciplināro praktisko pētniecības un izglītības projektu tapšanai, kā arī, lai tiktu attīstītas noderīgas prasmes produktu izstrādei, praktiskai izpētei un inovācijām jaunuzņēmumu veidošanā,” tā, iepazīstinot ar DF LAB, stāstīja pētnieks E. Sjundjukovs.
Kopš DF LAB atklāšanas, ir īstenoti vairāk nekā 60 publiskie pasākumi, 5 studiju darbu izstrādes, izveidoti 15 zinātniskie raksti un diplomdarbi, realizēti 12 projekti. Kopumā studijā iesaistījušies jau 1500 dalībnieki. “Tas viss – pateicoties šai studentu veidotajai iniciatīvai,” atklāja pētnieks.
Saistībā ar pieaugošo nepieciešamību medicīnas studentiem pārzināt arī tehnoloģijas, DF LAB studijā medicīnas studentiem tika izveidots kurss “Ievads tehnoloģijās”.
“Kurss tiks adaptēts studentu specializācijai, piedāvājot praktiskas nodarbības par speciālām tēmām konkrētai profesijai. Dažas no tēmām, kas tiks iekļautas šo nodarbību klāstā: datorzinātnes teorētiskie pamati, datorinženierijas pamati, prototipēšana, virtuālā un paplašinātā realitāte, sensoru tehnoloģijas, mākslīgā intelekta pamati un pielietojumi un daudz citas tēmas,” stāstīja pētnieks E. Sjundjukovs.
Viens no daudzajiem projektiem, kas jau tapis DF LAB, ir “Sensoru izmantošana slimnīcā iegūto izgulējumu novērošanai”, kas ir mobilās programmatūras un sensoru iekārtu komplekss izgulējumu novērošanai un risku kalkulēšanai. Šis kvalifikācijas darbs aizstāvēts Rīgas Stradiņa universitātē 2018. gadā un Biķernieku slimnīcā notika klīnisks pētījums, kas ir LU studenta diplomdarbs.
Pētnieks E. Sjundjukovs aicināja studentus iesniegt savus projektus DF LAB, medicīnas studentus aicināja piedalīties praktiskās nodarbībās par tehnoloģijām un visus pārējos – “Skatieties ārpus savas profesijas žoga.”
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.