Krūts vēzis skar 1 no 8 sievietēm Latvijā un lielākoties tas tiek atklāts 3. stadijā, tāpēc tā agrīna atklāšana ir veids, kā pasargāt sevi un savus tuvākos. Latvijā sabiedrības līdzdalība pētījumos vēl ir attīstības stadijā, būtu jāsasniedz 70 % sabiedrības līdzdalība, lai to varētu uzskatīt par izdevušos, norāda Datorikas fakultātes pētnieks.
“Iedomājamies, ja mums būtu iespēja katras sievietes kabatā glabāt portatīvu rīku, kas būtu viņu gids vai palīgrīks uzsākt sarunu ar ārstu, kas palīdzētu izprast riskus, kā tos mazināt, kā kontrolēt, kā arī šis rīks būtu digitāls tilts, savienojot sievietes ar pētnieciskām grupām visā pasaulē. Tieši ar tādu nodomu mēs izveidojām Skrinings.lv,” uzsver E. Sjundjukovs.
Skrinings.lv katrai sievietei iespējams izpildīt aptauju, kuras rezultātā var noskaidrot krūts vēža riskus un kā tos mazināt. Saņemot personalizētu atskaiti, ar kuru sievietes var tālāk vērsties pie sava ģimenes ārsta vai ginekologa, sievietes saņem arī atlaides no dažādām organizācijām, kas rūpējas par krūts vēža gadījumu mazināšanu, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Skrinings.lv piedāvā pildīt arī pašizmeklēšanas dienasgrāmatu, kas ļauj sievietei ik mēnesi pašai veikt pārbaudes un atzīmēt sarkanos karodziņus dienasgrāmatā, ja tādi ir, kas kalpo par pamatu tam, lai būtu nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu vai ginekologu.
Treškārt, sievietes, ja vēlas, var arī proaktīvi piedalīties citu pasaules organizāciju sabiedrības veselības pētījumos – izmantojot piekrišanas moduli sievietes tiek savienotas ar zinātniskām grupām visā pasaulē. Pašlaik skrinings.lv pētījumā ir iesaistījušās 5340 sievietes.
“Skrinings.lv programma ir par to, lai mēs varētu izķert gadījumus pirms vēzis ir iestājies, lai uzsāktu preventīvas darbības agrīnākās stadijās,” vēlreiz uzsver pētnieks.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.