Akadēmiskais centrs
Attīstība – ceļā uz panākumiem
Latvijas Universitāte turpina aktīvu darbu pie Akadēmiskā centra izveides Rīgā. 2015. gadā pirmā tika atklāta Dabas māja – tur noris sadarbība starp ģeogrāfiem, ķīmiķiem un biologiem. Dabas mājas plašajās laboratorijās zinātnieki veic pasaules līmeņa pētījumus un no dabā esošajiem elementiem ir radījuši virkni jaunu zinātnisku izstrādājumu un patentu. Nākamo atklāja Zinātņu māju – 2019. gadā par pastāvīgiem tās iemītniekiem kļuva visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. Jau pavisam drīz Universitātes saimi priecēs trešā un lielākā ēka – Rakstu māja! Tajā pulcēsies sociālo un humanitāro zinātņu studenti, ļaujot gandrīz visu LU fakultāšu studentiem studēt vienuviet – Torņakalnā. Ar laiku taps arī pārējie attīstības posmi – Studentu un Viesu māja, Sporta māja, Tehnoloģiju māja un Veselības māja.
“Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā studenti top prasīgāki gan pret sevi, gan apkārtējiem. Studenti, kas studiju gaitas pavada mūsu jaunajās telpās, ir pavisam citādi – vērsti uz savstarpēju sadarbību, daudz motivētāki meklēt un darīt. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību Universitātes studenti spēs gūt daudz vairāk, tādā veidā celt savu pašapziņu un apzināt savas plašās pasaules iespējas,” stāsta Latvijas Universitātes prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.
Moderns aprīkojums – jauniem sasniegumiem
Mūsdienīgās telpas un moderno tehnisko aprīkojumu Dabas un Zinātņu mājā jau tagad novērtē ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studenti. Jaunā LU pētnieciskā aprīkojuma iegādē, kas tiek izmantots arī studiju procesā, ieguldīti vairāki miljoni eiro, un tas neapšaubāmi sekmē ne tikai pētniecību, bet arī jaunus zinātniskos sasniegumus. LU cieši sadarbojas arī ar uzņēmējiem, dažādu nozaru profesionāļiem, to veicinot arī ar atsevišķi izveidotu finanšu instrumentu. Jaunā Akadēmiskā centra infrastruktūra vēl pilnvērtīgāk ļaus turpināt universitātes aktīvo darbu zināšanu un tehnoloģiju pārnesē, lai palīdzētu uzņēmējiem rast risinājumus viņu kompāniju tehnoloģiskajos un citos problēmjautājumos.
Fiziķi beidzot ir īstajās mājās
2019. gada janvārī atklātajā Zinātņu mājā, sasniedzot ēkas otro stāvu, apmeklētājam paveras plašums un gaišums – lielie logi, pa kuriem iespējams vērot mācību procesu auditorijās, un platība, kuras saturs ir paši studenti un pētnieki. Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas darbinieki vieni no pirmajiem spēra soli jaunajās, vēl neapdzīvotajās telpās, lai līdz ēkas atklāšanas dienai iekārtotu sev ērtu laboratoriju. Ar saviem pētniecības objektiem darbinieki rotā tukšās telpas, piepildot tās ar zinātni. “Mēs, fiziķi, pārvācāmies no vecajām telpām Zeļļu ielā, vēl iepriekš bijām arī skaistajā, tomēr pētniecības procesam nepiemērotajā Raiņa bulvāra ēkā,” par Zinātņu māju stāsta pētnieks, fizikas doktorants Kristaps Bergfelds, “Tagad nu ir sajūta, ka mēs, fiziķi, esam mājās, un tas ir forši!” Minimālisma stilu telpu dizainā pētnieks komentē: “Mēs esam fiziķi, mums patīk baltā, matemātiskā pasaule.”
Rakstu māja sniegs sajūtu, ka visi esam kopā
Šā gada beigās “RERE BMV” sāks Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību, un jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā. Uz Rakstu māju pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte. Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs un LU bibliotēka. .
“Rakstu mājas platība būs 26 000 kvadrātmetru. Tā būs lielākā Torņakalna ēka otrajā attīstības posmā un noteikti atšķirsies no iepriekšējām,” stāsta Rakstu mājas projekta direktors Jānis Ploks. Rakstu mājā atšķirībā no Zinātņu mājas būs divi nelieli ātriji, ko projekta direktors dēvē par divām ēkas sirdīm. Ātriji būs gan ēkas iekšpusē, gan piekļausies pie fasādēm, līdz ar to caur tiem tiks izgaismotas sabiedriskās zonas iekštelpas. Ap divām sirdīm norisināsies universitātes studentu, darbinieku un apmeklētāju sociālā dzīve. Fasādē uzsvars būs uz saulessargiem vai žalūzijām, kuri ir kā ēkas semantiskais veidols un galvenais arhitektoniskais akcents.
Visas fakultātes atradīsies vienā ēkā, un būs iespējama sadarbība starp struktūrvienībām ne tikai Rakstu mājā, bet arī Dabas un Zinātņu mājā. “Līdz ar Rakstu māju mēs sākam skatīties uz LU nevis kā izkliedētu klasteri, bet gan kā kompaktu vienību, kurā iespējama daudz produktīvāka simbioze un sadarbība. Lielākā daļa no fakultātēm atradīsies vienā vidē. Tā būs aura un sajūta, ka visi esam kopā, tas dod spēku. Tās vairs nebūs izkliedētas fakultātes, viss saplūdīs kopā. Divi plus divi vairs nav četri, bet ir pieci – tā formula sāks strādāt,” saka Jānis Ploks.
Kā izskatīsies Rakstu māja?
Šobrīd speciālisti strādā, lai jaunās ēkas telpas būtu maksimāli ergonomiskas, spētu apmierināt studentu un darbinieku vajadzības. Plānots, ka Rakstu mājā lielās fakultātes būs izvietotas katra savā stāvā, turklāt katrai no tām būs savi interjera elementi, pēc kā tās varēs atšķirt vienu no otras. Piemēram, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē būs paredzēta brīnišķīga izstāžu zāle. Zāles iekārtošanā ir iesaistījušies Universitātes atbalstītāji ar ziedojumiem. Rakstu mājā būs arī 500 sēdvietu liela auditorija ar iespēju to sadalīt divās daļās. Paredzēts, ka uz Rakstu māju pārvāksies LU teātris.
Dejotājiem ir paredzēta treniņu telpa 200 kvadrātmetru platībā, kas būs izvietota ar skatu pret LU centra pagalmu. Teoloģijas fakultātē plānota apaļa meditācijas telpa. Rakstu mājā būs arī izvietota brīvpieejas bibliotēka.
Rakstu mājā tiks izvietoti krājumi, ko uzglabās institūti. Piemēram, Rakstu mājā atradīsies Latvijas vēstures institūts ar savu materiālu krājumu. Tāpat kā esošajās ēkās, daļa no Rakstu mājas būs publiski pieejama, un liela daļa no mūsu nacionālā mantojuma, kas ir LU rīcībā, būs atrodama Rakstu mājā. Šis resurss ir nozīmīgs materiāls ne tikai studijām, bet arī citiem interesentiem.
“Dabas māja un Zinātņu māja mums ir bijušas kā paraugi interjera principiem, ko mēs gribam redzēt arī Rakstu mājā, līdz ar to koncepts paredz ne sliktākas iespējas kā esošajās divās ēkās. Paredzētas brīvpieejas individuālas mācību telpas, mikrotelpas, kurā iespējams diviem, trīs cilvēkiem norobežoties un strādāt. Galvenie izaicinājumi ir par brīvpieejas un sabiedriskajām telpām, kuros ir izvietotas mīkstās sēdmēbeles un organizētas mācību vietas. Katrā ziņā mēs strādājam, lai būtu labāk nekā Rakstu mājā un Zinātņu mājā. Šīs divas ēkas mums ir kā etalons, un mēs nepieļausim sliktākus interjera risinājumus,” skaidro projekta direktors.
Akadēmiskā centra apkārtne mainīsies
Līdz šī gada 1. septembrim plānots uzbūvēt pāreju starp Dabas māju un Zinātņu māju, tādā veidā tās savienojot. Bet tas vēl nav viss – daudz vairāk tiks apdzīvots pats LU Akadēmiskā centra pagalms. Pašlaik eksperti strādā, lai vasarā tiktu izveidots konceptuāls risinājums jau apgūtajai teritorijai.
Jānis Ploks atklāj, kā varētu mainīties pagalms: “Rakstu mājas pagalmā būs paredzēta strūklaka, labiekārtojamā reljefā būs izveidoti divi lokveida amfiteātri. Uz Rakstu māju tiks pārcelti arī Humanitāro zinātņu fakultātes akmeņi. Pagalmā būs sastādītas pundurābeles. Ar labiekārtojuma plānu esam centušies apvienot vienā kompleksā esošās divas ēkas ar Rakstu māju, paturot prātā, ka pēc pusgada būs jauna koncepcija ne tikai pusei teritorijas, bet turpinājumā vēl 3–4 ēkām.”
Ar citiem Alma Mater rakstiem iepazīsties ŠEIT.
Saistītais saturs
Uzsākta Rakstu mājas būvniecība; studenti nepacietībā gaida pievienoties dabaszinātņu studentiem Torņkalnā
