Attālinātās studijas – vai iespēja arī nākotnē?

Galvenie palīgi studijās – Microsoft Teams un E-studijas

Pavisam negaidītais lēmums pārcelt studijas attālināti bija signāls tam, ka jārīkojas nekavējoties. Latvijas Universitātē studijas no klātienes auditorijām uz attālinātajām studijām “pārcēlās” nedēļas laikā.

Jau gadu LU studenti tiešsaistes lekcijas aizvada Microsoft Teams platformā, un studiju materiāli tiek ievietoti E-studijās.

“Manuprāt, universitāte spēja ļoti sekmīgi integrēt E-studijas ar Microsoft Teams, radot apstākļus, lai studijas varētu sekmīgi notikt attālināti. Domāju, ka šī ir jauna pieredze, kas nekur nepazudīs,” situāciju vērtē Studiju departamenta direktore Agnese Līgotne.

Tiesa, ne visu ir iespējams pārcelt attālināti. Studentiem ir arī praktiskās nodarbības, kuras, piemēram, nepieciešams veikt laboratorijās. Šādos gadījumos kursu praktiskās daļas tiek pārceltas uz vēlāku laiku vai nākamo semestri, cerot, ka epidemioloģiskie ierobežojumi mazināsies un būs iespējams paveikt studiju kursā ieplānoto. Citos kursos, kur tas ir iespējams un neapdraud studiju kvalitāti, tiek ņemtas talkā tehnoloģijas, veidojot praktisko darbu simulācijas.

Ņemot vērā Covid-19 dēļ valstī ieviestos ierobežojumus, kas liedza vai kavēja paredzētajā termiņā nodot semestra gala darbus, Latvijas Universitātē tika pieņemts lēmums pagarināt darbu nodošanas termiņus. “Izvērtējot esošo situāciju, esam saprotoši un pretimnākoši, lai LU studenti pilnvērtīgi apgūtu studiju kursus, iegūstot tajos paredzētos studiju rezultātus un bez papildu stresa spētu kvalitatīvi izstrādāt savus noslēguma darbus,” pieņemtos lēmumus komentē Agnese Līgotne.

Ko par to saka studenti?

2020. gada rudenī vēl līdz oktobra vidum studijas, cik tas bija iespējams, norisinājās klātienē. Auditorijās bija jāsēž ar divu metru distanci, un visi nojauta, ka būs jāatgriežas pie mājsēdes, jo saslimstības rādītāji nepielūdzami pieauga, atceras Humanitāro zinātņu fakultātes baltu filoloģijas 1. kursa studente Annija Libermane.

Annijai kā pirmkursniecei, kura vēl tikko vidusskolā bija pavadījusi mācības pie datora ekrāna, bija grūti pierast pie attālinātajām studijām, jo līdz ar ierobežojumiem izpalika studentu dzīves patīkamākā daļa – pirmās iepazīšanās ballītes, iesvētības un ekskursijas. Taču Annija ir optimistiska un cer, ka vēl pagūs izpētīt fakultātes gaiteņus, bibliotēkas krājumus un apkārtni.

“Pasniedzēji tiešām cenšas, lai studentiem lekcijās būtu interesanti, viņi saprot, cik grūti ir visu dienu koncentrēt savu uzmanību uz mazo ekrānu, no kura jāgūst lielā zināšanu bagāža. Ik pa laikam tiek pateikts kāds joks, aprunājamies savā starpā par dzīvi – tas vienmuļo telpu apkārt paspilgtina,” vērtējot attālinātās studijas, saka Annija.

Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes 2. kursa students Andis Poļaks atzīst, ka sākotnēji bija grūti studēt attālināti, bet ar laiku process uzlabojies.

“Pavasara semestrī bija grūtāk, problemātiski bija ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem taču šobrīd vismaz manā studiju programmā un fakultātē attālinātās studijas ir būtiski uzlabojušās. Visas lekcijas norisinās tiešsaistes vidē, tāpat kā tas notiktu klātienē, pasniedzējiem izdodas ieinteresēt studentus apgūstamajās tēmās, norisinās veiksmīga komunikācija, un studiju kvalitāte salīdzinot ar ārkārtējās situācijas sākumu ir acīmredzami uzlabojusies,” atzīst Andis.

Ko par to saka mācībspēki?

Attālinātās studijas ir ļoti liels izaicinājums mācībspēkiem, kam jādomā, kā lekciju padarīt pēc iespējas interesantāku un tajā arī iesaistīt studentus. Bioloģijas fakultātes dekānam Didzim Elfertam ne tikai jādomā, kā aizvadīt lekcijas tiešsaistē, bet arī jāmeklē alternatīvi risinājumi laboratorijas darbiem, ko tomēr nevar veikt mājas apstākļos.

“Kā plusu varbūt minētu to, ka šis laiks ir licis mums apgūt daudz jaunu iemaņu, kuras nebūtu paši uzreiz attīstījuši. No studentu viedokļa, manuprāt, liela priekšrocība ir tā, ja nodarbības ir ierakstītas, tad vēlāk tās atkārtoti var noskatīties, veltot lielāku uzmanību neskaidrām vietām,” saka Bioloģijas fakultātes dekāns.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Sanita Baranova uzsver, ka attālinātajās studijās tiek ietaupīts laiks, ko pavadītu ceļā uz nodarbību norises vietu, taču tagad gandrīz visa diena tiek aizvadīta pie datora ekrāna, tāpēc rodas zināmi izaicinājumi attiecībā uz savas darbadienas organizēšanu un veselības saglabāšanu. “Ļoti būtiska šajā laikā ir prasme plānot laiku un sevi disciplinēt. Darbu apjomā un nepārtrauktajā plūsmā var ātri izdegt,” uzsver docente.

Ķīmijas fakultātes lektore Kristīne Juhņeviča norāda, ka no katra paša ir atkarīgs, cik efektīvs ir attālinātais studiju darba process. “Lielākoties no paša ir atkarīga studiju efektivitāte un sasniedzamais rezultāts. Liela nozīme ir pašdisciplīnai, darbam ar sevi un attieksmei. Jebkuram mācīšanās rīkam ir priekšrocības un trūkumi, arī attālinātās studijas nav izņēmums,” saka lektore.

Mācībspēki saprot, ka studentu uzmanību noturēt datora ekrānam ir grūti, tāpēc savas lekcijas papildina ar dažādiem citiem rīkiem, kas nodrošina lekcijas interaktivitāti. Ļoti iecienīts rīks balsošanai, vārdu mākonim, ātru testu izpildei un atbildēm uz jautājumiem ir Mentimeter, tiek izmantoti arī Padlet, Slido, Google Drive, Linoit, Miro, Quizizz un citi internetā atrodamie rīki.

Cik aktīvi studiju procesā ir studenti?

Katram studentam ir savs studēšanas stils – citam patīk lekciju saturu konspektēt, citam ir laba dzirdes atmiņa, un lekcijā dzirdēto nemaz nav nepieciešams pierakstīt. Tomēr attālinātajā studiju procesā ir svarīga studentu līdzdalība lekcijā (vēlams ar ieslēgtu kameru), jo tikai tā mācībspēki var pārliecināties, vai lekcijā nodotā informācija ir pareizi uztverta, kas vēl jo vairāk raisa studentos pārdomas un mudina uz diskusijām.

Sociālo zinātņu fakultātes 2. kursa studente Elīna Krēmere sevi vērtē kā vidēji aktīvu studenti – visaktīvāk viņa darbojas lekcijās, kuras pašu ļoti interesē vai kurās ir ieguldījusi lielu darbu, kā arī tajās, kurās ir mazāk studentu un var nekautrējoties izteikties. Savukārt Andis koncentrējas uz savu konspektu veidošanu un uzdod jautājumus brīžos, kad kaut kas nav līdz galam saprotams, tāpēc viņš sevi nevērtē kā īpaši aktīvu studentu.

Didzis Elferts stāsta, ka studentu aktivitāte ir dažāda un brīžiem varētu vēlēties daudz aktīvāku līdzdalību un vairāk jautājumu. Kristīne Juhņeviča norāda, ka pati cenšas studentus iesaistīt diskusijās, uzdodot jautājumus, un studenti bieži vien izvēlas atbildes ierakstīt čata lodziņā.

“Kopumā ar savu studentu aktivitāti esmu ļoti apmierināta, jo lielākoties viņi ir ieinteresēti studēt un izrāda iniciatīvu arī attālinātajās studijās. Attālinātajās studijās, ja kameras ir izslēgtas, nevar zināt, vai students vispār ir klātesošs, vai viņš nav nodarbināts ar kādām blakus lietām. Ar dažādiem uzdevumiem, uzrunājot studentus personiski, var panākt lielāku līdzdarbošanos,” skaidro Sanita Baranova.

Vai attālinātās studijas saglabāsies arī pēc pandēmijas?

Lai turpmāk studijas būtu pieejamākas, attālināto studiju procesu vismaz daļēji varētu saglabāt arī nākotnē. Piemēram, tā būtu iespēja studentiem sastapt labākos mācībspēkus ne tikai Rīgā, bet arī studējot LU filiālēs. Protams, galvenais kritērijs, lai studijas varētu notikt attālināti, – nedrīkst ciest studiju kvalitāte.

Daļēju attālināto studiju procesu atbalsta mācībspēki. Viņuprāt, tā būtu lieliska iespēja vieslektoru lekcijām universitātē. Sanita Baranova uzskata, ka gandrīz visos studiju kursos ir kādas tēmas, kuras arī turpmāk būs iespējams apgūt attālināti, tādējādi arī mācoties, kā šo komunikācijas veidu izmantot dažādās jomās, taču uzsver, ka tad noteikti arī jābūt skaidri atrisinātiem dažādiem studiju procesa organizatoriskajiem nosacījumiem.

Arī Kristīne Juhņeviča uz to skatās pozitīvi: “Tas būtu jāizvērtē katram pasniedzējam pašam – ja attālinātais darbs ļauj sasniegt studiju rezultātu, ja studentu aktivitāte nezūd, ja studenti iegūst visas nepieciešamās zināšanas un iemaņas, ko varēs pilnvērtīgi izmantot turpmākajā profesionālajā dzīvē, tad kāpēc ne? Lai notiek!”

Savukārt studentu domas ir atšķirīgas – viņi piekrīt, ka kursi, kuros nav vajadzības apgūt nekādas praktiskās zināšanas, attālināti šķiet daudz ērtāki nekā klātienē, taču attālinātais darbs mēdz novērst uzmanību.

“Mana galīgā atbilde būtu, ka studijām pilnībā jānotiek klātienē. Kā citādi lai iemācās visu nepieciešamo? Protams, vienmēr varēs nošpikot, kaut ko neizlasīt, izspraukties caur atslēgas caurumu sveikam un veselam, bet kāda tad jēga? Nav jau tā, ka neklātienē neko neapgūstu, bet, sēžot auditorijā, ir lielāka motivācija izzināt, apgūt un noskaidrot,” uzsver Annija.

Annijai piekrīt Elīna, kura atzīst, ka pilnīgu attālināto studiju procesu nevēlētos: “Esot auditorijā, es esmu turpat uz vietas un varu pievērsties tikai lekcijas saturam. Satikt dzīvē visus kursabiedrus un pasniedzējus, iedzert kafiju pauzēs starp lekcijām, papļāpāt fakultātes pasākumos vai skriet pa gaiteni pie metodiķes, pirms viņa iet pusdienu pauzē – tās ir neatņemamas studenta dzīves sastāvdaļas. Ļoti ceru, ka trešo savu studiju gadu varēšu studēt klātienē, jo, lai arī šajā Covid laikā man ir vērojama milzīga personīgā izaugsme, klasiskās studentu dzīves tomēr pietrūkst.”

Ar citiem Alma Mater rakstiem iepazīsties ŠEIT.