Kurš strādās ar bērniem, ja nebūs veselu skolotāju? Atbalsta sistēmas izveide skolotājiem

Projekta mērķis un paredzamais rezultāts ir labi funkcionējošas digitālas atbalsta sistēmas izveide skolotājiem sociāli emocionālās veselības veicināšanai. Projekta rezultātā skolotājiem bez maksas digitāli būs pieejama īpašu vingrinājumu sistēma, kas palīdzēs gan pārvarēt krīzes situācijas, gan gūt atbalstu dzīvesspēkam un stresa vadībai. Projektā “Atbalsts skolotājiem attālināto mācību izaicinājumu risināšanā” ir iesaistītas trīs valstis – Latvija, Lietuva un Slovākija –, un tālākais mērķis ir rekomendāciju izstrāde un iesniegšana projekta dalībvalstu izglītības ministrijās skolotāju sociāli emocionālās veselības monitoringam.

Projekta saturs ir vairāk vērsts uz pedagogu izglītības satura padziļināšanu, ieviešot jaunu mācību kursu un radot informācijas bāzi politikas attīstībai un tālākiem pētījumiem. Savukārt inovācija ir tā, ka projekta adaptācija un pētījums pilotskolās notiek trīs valstīs, kā arī digitāli izstrādātās programmas pārbaude notiks trīs valstu skolotāju izlasēs.

Projekta pirmā posma rezultātā Latvijas izlasē ir adaptēts instrumentārijs SEH-T, veikta aptauja Latvijas randomizētajās izlasēs, saņemtas vairāk nekā 1000 anketu. Pašlaik notiek datu salīdzinošā analīze, secinājumu un ieteikumu izveide eksperimentālajai programmai. Kā arī ir izvirzīti priekšlikumi skolotāju atbalsta programmas saturam – izveidot vingrinājumu sistēmas par pašvērtējuma resursu attīstību, emocionālās pašregulācijas prasmju attīstību, par dzīvesspēku un krīzes intervenci.

Ilustrējot ar kādiem attālināto mācību izaicinājumiem sastopas skolotāji gan pie mums, gan citur pasaulē, profesore iepazīstina ar pētījuma rezultātiem, kas iegūti, adaptējot Džona Maikla Furlonga (J.M. Furlong) sociāli emocionālās veselības instrumentāriju. Pētījumā tika izmantoti rādītāji, kas nosaka emocionālo kompetenci, dzīves jēgas izjūtu, ticību sev un uzticēšanos citiem. Rezultāti parāda, ka zemākā pozīcijā ir rādītāji – “pašapziņa”, “atbalsts darba vietā”, “aizrautība” un “emocionālā pašregulācija” –, kas ir ļoti būtiski cilvēka labizjūtas nodrošināšanā.

Savukārt kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem attālināto mācību laikā pētījumi uzrāda tehnoloģiskos izaicinājumus – neprasmi strādāt ar tehnoloģijām, tas saistās gan ar agrāk iegūto izglītību, gan ar atbilstošas infrastruktūras un tehnoloģisko ierīču problēmu. Tam seko pedagoģiskie izaicinājumi – nepieciešamība pēc apmācībām un vadlīnijām prasmju trūkuma novēršanai, kā arī sociālie izaicinājumi, ko rada sociālās mijiedarbības trūkums. Un kā uzsver profesore: “Interpretācija par šiem rezultātiem saistās ar 2020. gada pasaules pētījumiem par attālinātā mācību procesa izaicinājumiem arī citās valstīs.”

Darbs projektā turpināsies ar programmas adaptāciju pilotskolās un vingrinājumu aprobāciju digitālajā vidē.

Projekta dati: Erasmus+ (KA2) Project “Supporting teachers to face the challenge of distance teaching.” Nr. 2020-1-LV01-KA226-SCH-094599

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.