„Mēs – fakultāti beigušie – nebaidāmies no izaicinājumiem un esam gatavi risināt problēmas,” saka Tatjana Pladere, pētniece un lektore, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes absolvente.
"Vēsturiski izveidojies, ka studiju programmas, ko piedāvājam apgūt, ir ietvertas fakultātes nosaukumā. Zināmāks zīmols vai kā zīmogs pasē absolventam, protams, ir "fizmati", bet, laikam ritot pielāgojāmies darba tirgum, tika izlemts, ka fakultātē jāveido arī optometrijas programma. Tie ir speciālisti, kuri ir sagatavoti gan medicīniski, lai pārzinātu, kas nepieciešams redzes korekcijai, gan arī speciālistiem tiek ielikti fizikas pamati, lai saprastu, kā brilles "strādā"," skaidro Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes dekāns asoc.prof., Dr.phys. Sandris Lācis.
Runājot par fizikas un matemātikas programmām, dekāns stāsta, ka matemātikā bakalaura līmenī ir divas programmas: viena – akadēmiska studiju programma, otra – matemātikas statistikas studijas: par kuru var teikt, ka statistika bija, ir un būs, datu apjomi aug un kādam jāprot ar tiem tikt galā un pareizi izdarīt slēdzienus. Lai mazi meli, lieli meli un statistika, un speciālists spēj nopamatot, kur tad ir tie meli. "Matemātikas studijās notiek ievērojamas izmaiņas, pielāgojoties gan jaunajiem laikiem, gan arī šī brīža darba tirgus prasībām. Studenti, kas sāks studijas kādā no matemātikas studiju programmām šī gada rudenī, izmaiņas sajutīs, sākot ar 2023. gada rudeni," paskaidro viņš.
Matemātikas akadēmiskajām studiju programmām paredzētas ļoti būtiskas izmaiņas gan struktūrā, gan saturā. Ir izveidotas trīs jaunas specializācijas matemātikas bakalaura studiju programmai ("Tehnoloģiju matemātika", "Saimnieciskā matemātika", "Modernā elementārā matemātika"), kā arī trīs apkšprogrammas matemātikas maģistra studiju programmai ("Tehnoloģiju matemātiķis", "Datu zinātne", "Tīrā matemātika"), iekļaujot studiju plānos jaunus studiju kursus un aktualizējot esošo kursu saturu. Kā jaunums matemātiķiem-statistiķiem un matemātikas bakalauriem būs arī jauns kurss "Ievads matemātikas studijās". Pirmajās četrās nedēļās 1. kursa studentiem būs iespēja noskaidrot un saprast, ko studē matemātikā un statistikā, ko vispār nozīmē studēt, kā arī plānota tikšanās ar darba devējiem. Turpinājumā šajā kursā mācīsies matemātisko loģiku, kas ir visu matemātisko spriedumu pamats.
Fizikā šoruden pirmo reizi būs iespēja studēt jaunā fizikas maģistra programmā, kas ir kopīga ar Daugavpils Universitāti, paplašinot specializācijas iespējas. "Tā mēs mazinām studiju programmu fragmentāciju. Studentam iestājoties vai nu Daugavpilī vai pie mums, ir pieeja visiem piedāvātajiem studiju kursiem un ar iespējām specializēties attiecīgā jomā. Ceram ar nākošo gadu papildināt arī iespējas maģistra līmenī – apgūt astronomiju," stāsta S. Lācis. Ņemot vērā, ka lielāks astronomijas kursu piedāvājums ir arī fizikas bakalauru studiju programmā, tad iespējas studēt astronomiju LU būtiski pieaug.
Dekāns rezumē: "Pēc gada pie mums sāksies "jaunie laiki": studentiem būs iespēja apgūt jaunus studiju kursus un pavērsies jaunas specializācijas iespējas. Liela daļa mācību satura izmaiņu ir saistīta ar darbu ar t.s. lielajiem datiem – tas ir nosaukums, ko daudziem patīk citēt, bet tā ir darba tirgus nepieciešamība."
Iedvesmojošas studijas
Fakultātes absolvente Tatjana Pladere, runājot par studiju iespējām FMOF, īpaši izceļ to, ka šeit ir moderna studiju vide un neskaitāmas iespējas, kuras tiek sniegtas gan studentiem, gan darbiniekiem. "Īpaši jāizceļ, ka varam lepoties ar mūsu cilvēkiem: studentiem un darbiniekiem. Kā studente es biju sajūsmā mācīties no pasaules līmeņa profesionāļiem. Es nebeidzu priecāties par to, cik ļoti man paveicās būt vidē, kur cilvēkiem acis dzirkstī par to, ko viņi dara ikdienā. Tas ir ļoti iedvesmojoši," saka viņa.
Studiju procesā iesaistītie mācībspēki visi ir vai nu nozares speciālisti (īpaši optometrijā un matemātikas statistikā) vai atzīti zinātnieki ne tikai Latvijā, bet arī konkurētspējīgi pasaules kontekstā. Praktiskāko studiju programmu studenti darba praksēs uzņēmumos jau var dibināt saites, meklēt savu nākamo darba vietu vai studiju laikā sākt strādāt. "Tas no vienas puses mazliet traucē studijām, bet vienlaikus arī iedod kontekstu, kāpēc mācīties un kādiem studiju kursiem vairāk pievērst uzmanību," iestarpina dekāns.
Akadēmiskā fizikas un matemātikas virziena studenti 2. kursā diezgan aktīvi tiek iesaistīti zinātniskajos projektos, tiekot pat "izķerti'' – tik liels ir pieprasījums pēc jauniem speciālistiem, un atliek tikai pašam izmantot iespējas, gribēt darīt. "Ir visas iespējas līdztekus studijām piestrādāt un saņemt naudu par to, ko praksē apgūst, kas ir zinātne. Fakultātē arī optometrijā strauji attīstās zinātne, un arī šo studiju beidzēji var palikt strādāt zinātniskajā darbā," saka S. Lācis.
Pandēmijas laiks esot iemācījis piemēroties un ļoti labi strādāt arī attālinātā režīmā, lai gan, protams, labāka studiju kvalitāte tiek sasniegta klātienē. Piemēram, ar mecenāta SIA Mikrotīkls un LU Fonda atbalstu ir iegādātas iOLab iekārtas, kas aprīkotas ar lielu skaitu dažādu sensoru. Tās dod iespēju veikt daudzveidīgus mērījumus mājās, uzkrātos datus importēt datorā, veikt to analīzi un citas manipulācijas ar iegūtajiem datiem. Tas ļāva studentiem izstrādāt laboratorijas darbus un attīstīt pētnieciskās prasmes, atrodoties savā dzīves vietā.
Nebaidās no izaicinājumiem, gatavi risināt problēmas
"Man bija gods studēt, un tagad ir gods strādāt LU," saka Tatjana Pladere. Viņa ir viena no studentiem, kas izvēlējusies karjeru veidot zinātnē. Pēc maģistra studijām viņa turpināja ceļu doktorantūrā un pērn ieguva doktora grādu fizikā un astronomijā. Uzsāka strādāt pētniecībā kā laborante, un tagad ir zinātniskā projekta vadītāja. Viņa ir arī lektore FMOF Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā.
Kā izvēlējās šo studiju virzienu? "Kad bija pienācis laiks domāt, ko darīt pēc skolas absolvēšanas, es mēģināju saprast, ko gribu un kas man varētu patikt. Pārdomu rezultātā izkristalizējās, ka, pirmkārt, gribēju būt Latvijā un studēt labākajā Latvijas augstskolā. Otrkārt, skolas laikā man patika piedalīties matemātikas olimpiādēs un ar nepacietību gaidīju iespējas risināt nestandarta uzdevumus. Man patika izaicinājumi. Treškārt, man bija ļoti svarīgi, lai mācības būtu daudzveidīgas. To visu es atradu šajā fakultātē," atceras Tatjana.
Viņa izvēlējās optometrijas studijas un piecu gadu laikā ieguva profesionālā maģistra grādu klīniskajā optometrijā. "Trešajā kursā bakalaura studiju laikā uzsāku strādāt kā laborante zinātniskā projektā, ko īstenoja mūsu nodaļa. Tā bija lieliska iespēja gūt pirmo ieskatu, ko nozīmē pētniecība. Tas katru reizi bija kā piedzīvojums, jo mēs ar pasniedzējiem – praktizējošiem optometristiem braucām uz skolām un palīdzējām veikt redzes skrīningu bērniem. Tas bija ļoti vērtīgi: redzēt, kā uzdevumus veic pasniedzēji, iedvesmoties un mācīties no labākajiem," stāsta absolvente.
Studijās apgūtais, apvienojot teoriju ar praksi, Tatjanai noteikti noderēja turpmākās darba gaitās. "Tas, ko iedeva fakultāte visos studiju līmeņos, bija liels ieguldījums manā karjerā. Nenoliedzami, citādi man nebūtu iespēja veikt pētniecību, kas būtu nozīmīga pasaules līmenī. Bez specifiskām, profesionālās jomas zināšanām, ir arī vispārīgas prasmes, ko apguvu, pateicoties studijām šajā fakultātē. Viena no svarīgākajām, manuprāt, ir problēmu risināšanas prasme un atbilstoša attieksme: visu var paveikt. Studijas palīdzēja attīstīt dažādas prasmes: iedziļināties situācijās, paturēt prātā lielu informācijas apjomu, kritiski vērtēt piedāvājumu, meklēt un atrast dažādus risinājumus, argumentēti izvēlēties atbilstošu variantu, spēt pielāgoties, domāt radoši, vērtēt rezultātu un sasniegt izvirzītos mērķus. Mēs – fakultāti beigušie – nebaidāmies no izaicinājumiem un esam gatavi risināt problēmas," saka Tatjana.
Studiju laikā ir labas iespējas izmēģināt studijas un pētniecisko darbu arī ārzemēs ERASMUS+ citu programmu ietvaros. Fizikas novirziena programmā fakultātei ir izveidojusies laba sadarbība ar Merseburgas (Vācija) augstskolu, un labākie studenti no abām augstskolām brauc pieredzes apmaiņā, izstrādā laboratorijas darbus.
Nav kursa premjeriem, bet arī par tādiem var kļūt
Zinot, ka dažs "fizmatu" absolvents ir kļuvis arī par Latvijas Ministru prezidentu (Ivars Godmanis, Einārs Repše, Valdis Dombrovskis, Laimdota Straujuma), secināms, ka studentiem pēc studijām ir plašas perspektīvas. Dekāns atbild: "Mums, protams, nav studiju kursu, kā kļūt par premjerministru. Tā ir sagadījies un to droši vien sekmējis mūsu absolventu domāšanas veids un kritiskā attieksme, izvērtējot dzīves īstenību un nevadīties māņos, emocijās, bet vairāk vadīties faktos balstītos spriedumos." Pētniecība, dažādu jomu uzņēmumi (t.sk., augsto tehnoloģiju, finanšu u.c.), valsts pārvalde, skolas un augstskolas Latvijā un ārvalstīs, pašu veidoti jaunuzņēmumi,– plašs ir darba vietu skaits fakultātes absolventiem. Darba tirgū fakultātes studenti esot ļoti pieprasīti ("mēs pat nespējam aizpildīt pieprasījumu"), studenti jau studiju laikā strādājot labās darba vietās ar simpātisku atalgojumu, un, kā smejot saka dekāns, uz eksāmeniem braucot lepnos melnos auto.
S. Lācis atzīst, ka "fakultātes piedāvātais saturs ir unikāls Latvijā, un attīstību veicina konkurence, bet mūsu konkurenti ir nevis šeit, bet Eiropā". Turklāt studiju izmaksas šeit ir pievilcīgākas nekā ārvalstīs, un "studējot pie mums var iegūt tikpat laba līmeņa izglītību".
Fakultāte lepojas, ka studentiem iemāca kristisku attieksmi pret informāciju kopumā: gan to, kas nāk no citiem cilvēkiem, gan darot savu darbu, liek uzdot sev jautājumu: vai ir pietiekoši ticami dati, vai rezultāti un apgalvojumi ir balstīti faktos nevis emocijās. Fakultātes unikalitāte ir tajā, ka matemātikas apjoms visās studiju programmās ir lielākais, kāds vispār ir studijās Latvijā. ""Fizmatu" absolvēšana ir kā brends, kā zīmogs pasē. To saka gan paši absolventi, gan darba devēji. Vienalga, kādu no programmām students ir absolvējis, viņam tiek iemācīts domāt racionāli, saskatīt problēmas būtību un rast labāko atrisinājumu," atzīst dekāns.
Izaicinās spējas un palīdzēs augt
Novērots, ka no skolas sola jaunieši vēl nāk ar labām matemātikas zināšanām, tomēr vairāk "klibo" fizikas zināšanas, jo daudzviet trūkst labu pedagogu. Dekāns atminas, ka ir bijuši gadījumi, kad atnāk students ar diezgan vājām zināšanām fizikā ne tāpēc, ka nebūtu spēju, bet tāpēc, ka skolā netika iegūtas pietiekošas zināšanas. Fakultāte pirmajā studiju gadā sniedz atbalstu šādos gadījumos, palīdzot aizpildīt "robus". Laika gaitā šādi studenti reizēm pat izvirzās starp kursa labākajiem, jo ir vēlme darīt. "Galvenais, lai ir vēlme mācīties un audzēt savu zināšanu līmeni," topošajiem studentiem iesaka S. Lācis.
"Liela priekšrocība ir fakultātes atrašanās Akadēmiskajā centrā Torņakalnā un citu fakultāšu un institūtu tuvums. Mēs esam gana lieli, lai būtu gana daudz motivētu studiju biedru, bet gana mazi, lai katram studentam būtu iespēja aprunāties ar pasniedzējiem, tai skaitā profesoriem. Studijas pie mums izaicinās studentu spējas un palīdzēs augt katram," studēt iedrošina dekāns.
Kāds iemesls būtu studēt šajā fakultātē? Absolvente Tatjana Pladere atbild: "Cik daudz cilvēku, tik daudz varētu būt iemeslu studēt "fizmatos". Tā ir vide, kur augt un pilnveidoties. Esmu pārliecināta, ka te katrs var atrast sev piemērotu ceļu un rezultāts – cik daudz var sasniegt –, pārsteigs sevi un citus cilvēkus. Gribu topošajiem studentiem likt aiz auss izmantot dažādas iespējas, vienmēr mēģināt parādīt savu labāko sniegumu, kā arī dibināt un uzturēt kontaktus. Pateicoties kontaktiem un brīvprātīgajam darbam 10 gados es nekad nemeklēju darbu, darbs vienmēr atrada mani pats. Strādāju dažādās vietās un ieguvu noderīgu pieredzi. Darīt to, ko neesi darījis iepriekš! Tas ir veids ne tikai mācīties un apgūt jaunas prasmes, bet arī uzzināt, kas patīk un padodas. Gribētu novēlēt jauniešiem izbaudīt savu studiju laiku, mēs ar pasniedzējiem jau ar nepacietību viņus gaidām. Uz tikšanos septembrī!"
Uzzini vairāk par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti, https://www.fmof.lu.lv/
Vienotā pieteikšanās koledžas un bakalaura studijām notiek no 5. līdz 18. jūlijam portālā www.latvija.lv, uzņemšana maģistra līmeņa studijās no 4. līdz 15. jūlijam. Uzzini vairāk www.gribustudet.lv
Lai uzzinātu aktualiātes LU kā arī par pasākumiem skolēniem, piesakies jaunumiem: https://www.lu.lv/gribustudet/piesakies-jaunumiem/