Akadēmiskais centrs
Rakstu mājas atklāšana plānota 2023. gada rudenī. Tāpat kā Zinātņu māja, tā ir daļa no otrā LU Akadēmiskā centra attīstības posma. LU attīstības plāns paredz, ka Akadēmiskajā centrā Torņakalnā atradīsies gandrīz visas fakultātes. Uz Rakstu māju pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.
Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti – Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs un LU bibliotēka.
Lielākā no Akadēmiskā centra ēkām
Rakstu māja būs lielākā un noslogotākā no Akadēmiskā centra ēkām. Plānotā platība ir 26 000 kvadrātmetri, un tajā atradīsies visvairāk fakultāšu un institūtu, salīdzinot ar iepriekšējām ēkām, Dabas mājas un Zinātņu mājas. Rakstu mājā būs arī divi ātriji, ap kuriem norisināsies universitātes studentu, darbinieku un apmeklētāju sociālā dzīve.
Līdz ar Rakstu mājas celtniecību ievērojamas pārmaiņas paredzētas arī Akadēmiskā centra pagalmā: paredzēta strūklaka, tiks sastādītas pundurābelītes, labiekārtotā reljefā izveidoti divi lokveida amfiteātri. Uz Rakstu māju tiks pārcelti arī Humanitāro zinātņu fakultātes akmeņi. Labiekārtojuma plāna mērķis ir apvienot vienā kompleksā jau esošās divas ēkas un Rakstu māju, paturot prātā, ka pēc pusgada būs jauna koncepcija ne tikai pusei teritorijas, bet turpinājumā vēl trīs četrām ēkām.
Rakstu māja – precīzi pārdomāta un ērta
Rakstu māja būs precīzi pārdomāta, praktiska un ērta; telpas būs maksimāli ergonomiskas, lai apmierinātu studentu un darbinieku vajadzības. Lielās fakultātes būs izvietotas katra savā stāvā. Piemēram, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē būs paredzēta plaša izstāžu zāle. Savukārt Rakstu mājā būs auditorija ar 500 sēdvietām un iespēju to sadalīt divās daļās. Paredzēts, ka uz Rakstu māju pārvāksies arī LU teātris.
Dejotājiem paredzēta treniņu telpa 200 kvadrātmetru platībā, kas būs izvietota ar skatu pret centra pagalmu. Teoloģijas fakultātē paredzēta apaļa meditācijas telpa. Rakstu mājā būs arī izvietota brīvpieejas bibliotēka.
Nostiprinās humanitārās jomas nozīmi zinātnē
“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Pēc J. Reira vārdiem, jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi.
“Atrašanās vienā ēkā uzlabos viennozīmīgi uzlabos sadarbību starp struktūrvienībām ne tikai Rakstu mājā, bet arī Dabas un Zinātņu mājā, līdz ar to LU arvien vairāk attīstīsies kā kompakta vienība, kurā iespējama daudz produktīvāka simbioze un sadarbība, ” atzina LU rektors Indriķis Muižnieks.
Auditorijas, kas atradīsies visās trijās ēkās, tiks izmantotas dažādu fakultāšu vajadzībām, arī Dabas mājas un Zinātņu mājas auditorijas būs pieejamas Rakstu mājas studentiem. “Ņemot vērā, ka tas ir tikai divu minūšu gājiens, tiks optimizēti visi resursi un līdzekļi. Mēs panāksim to, ka telpas, kas tiks uzbūvētas, tiks maksimāli lietderīgi izmantotas,” uzsvēra I. Muižnieks.
Ieguvums arī pārējai sabiedrībai
Rakstu mājā tiks izvietoti krājumi, ko uzglabās institūti, piemēram, Latvijas vēstures institūts ar savu materiālu krājumu. Tāpat daļa no Rakstu mājas būs publiski pieejama gluži kā esošajās ēkās, un liela daļa no Latvijas nacionālā mantojuma, kas ir LU rīcībā, būs atrodama Rakstu mājā. Šis resurss ir nozīmīgs materiāls ne tikai studijām, bet arī citiem interesentiem.
“Arī nākamais LU Akadēmiska centra projekts soli pa solim sekmīgi virzās uz nosprausto mērķi. Jau šobrīd esošās ēkas – Dabas un Zinātņu māja – ar ērtu un patīkamu vidi studijām un zinātniskajam darbam, ir viena no pievilcīgākajām augstākās izglītības iestādēm Baltijas reģionā, un tās potenciāls pieaugs ar katru īstenoto projektu. Līdz ar Rakstu mājas atklāšanu vienviet atradīsies lielākā daļa LU fakultāšu, kas sniegs iespēju gan strādāt un attīstīties sadarbībā un sinerģijā, gan ļaus Latvijas liekākajai universitātei kļūt vēl pievilcīgākai un konkurētspējīgākai gan vietējā, gan starptautiskā līmenī,” nākotnes mērķus ieskicē I. Muižnieks.
Atdeve no investīcijām – sociāli ekonomiskajā attīstībā
Pirmajās divās ēkās gan celtniecībā, gan iekārtojumā, gan aparatūrā kopumā jau ieguldīti aptuveni 70 miljoni eiro, trešajai, Rakstu mājai, būs vajadzīgi aptuveni 48 miljoni eiro, tālāk, trešajam etapam, Tehnoloģiju, Veselības, Sporta, un Studentu mājām – vēl aptuveni 110 miljoni eiro.
Pēc I. Muižnieka vārdiem, atdeve no vērienīgajām investīvijām mērāma sociāli ekonomiskā ieguvuma rādītājos sabiedrībai kopumā. “Universitātē pieaug jauno studentu, tostarp ārvalstnieku, skaits; norisinās jauni starpdisciplināri pētījumu projekti; tiek radīts vairāk augstas kvalitātes zinātniskās publikācijas; rodas jauni sadarbības projekti ar industriju un jaunuzņēmumu veidošanās procesā, kur tiek izmantotas universitātē radītās tehnoloģijas. Tām fakultātēm, kas jau lielākoties atrodas Torņakalnā, kopējais ieņēmumu līmenis 2021. gadā bija par 11 miljoniem eiro lielāks nekā 2017. gadā, tostarp projektu finansējums pieaudzis gandrīz par 6 miljoniem eiro.”
Ar izglītību – pret krīzēm
Indriķis Muižnieks ir pārliecināts, ka sabiedrības un visas valsts noturība pret finanšu, ekonomiskām, epidemioloģiskām un politiskām krīzēm cieši saistīta ar izglītības, īpaši augstākās izglītības, tajā iegūtās kritiskās domāšanas, radošuma, sadarbības spēju un zināšanu kvalitātes.
“Ieguldījumi augstākajā izglītībā atmaksājas valstij ātrāk nekā ieguldījumi jebkurā citā nozarē, un tie ir universāli pielietojami. Dažādi universitāšu reitingi atspoguļo dažādus augstskolu darbības aspektus, taču nav apšaubāms, ka Akadēmiskā centra attīstība sekmēs mūsu konkurētspēju šajā vērtējumā. Tikai neaizmirsīsim, ka arī mūsu kolēģi un konkurenti arī nesnauž.
Rakstu mājai līdzīga tvērumu būve – Delta centrs Tartu universitātē tika atklāts jau pirms pāris gadiem. Nemaz nerunājot par universitāšu reitingu līderiem – vadošās britu universitātes katra savu tehnoloģiju pārneses potenciāla stiprināšanā ik gadus iegulda vairāk nekā mēs līdz šim esam ieguldījuši visā Akadēmiskā centra attīstībā.”
Eiropas Investīciju banka pievēršas izglītībai
Jaunā universitātes pilsētiņas attīstība tika atbalstīta ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu, kas tika parakstīts 2017. gadā. Tā bija pirmā reize, kad ES banka izsniedza aizdevumu tieši augstākās izglītības iestādei Baltijas valstīs, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), tā dēvētā Junkera plāna, atbalstu.
Ieguldījumi inovācijā, digitālajā un cilvēkkapitālā saskaņā ar ES prioritātēm ir viens no galvenajiem EIB darbības virzieniem, lai palīdzētu augsti kvalificētiem cilvēkiem un pētniecībai veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. “Esam gandarīti, ka esam snieguši konsultatīvu un finansiālu atbalstu Latvijas Universitātei – dažām tās investīciju programmām,” teica EIB vecākā speciāliste publiskā sektora aizdevumu jautājumos Baltijas valstīs Marina Ismaila.
EIB ir finansējusi daudzas augstākās izglītības iestādes visā Eiropā un ārpus tās, pievēršot uzmanību energoefektivitātei, klimata pasākumiem, kā arī augsti specializētai pētniecībai un digitālajai ekonomikai. Kā ES klimata banka EIB ir lielākā daudzpusējā finanšu iestāde pasaulē un viena no lielākajām klimata finansējuma sniedzējām. Pagājušajā gadā 51 % no visiem EIB projektiem bija videi draudzīgi.
“Mēs ar prieku atbalstīsim Latvijas Universitātes attīstības vīzijas tālāku īstenošanu, jo tā saskan ar EIB klimata pasākumu prioritātēm,” sacīja Marina Ismaila. “Mēs joprojām redzam daudzas potenciālās sadarbības jomas ar Latvijas Universitāti un ceram, ka kopā strādāsim pie visām iepriekš minētajām prioritātēm.”
Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas darbaspēkam, tostarp Latvijā, būtu nepieciešamās prasmes un izglītības kvalifikācija, kas nodrošinātu, ka Eiropa saglabā līderpozīcijas inovāciju, pētniecības un attīstības jomā, tādējādi radot ekonomiskus ieguvumus tās iedzīvotājiem. Inovācijas, pētniecība un izglītība var sniegt arī atbildi uz pašreizējo klimata un enerģētikas krīzi, kā arī būt valsts drošības pamatā.
Kopš 2000. gada EIB ir atbalstījusi inovācijas un prasmes, ieguldot vairāk nekā 220 miljardus eiro.
Tikai 2021. gadā vien EIB piešķīra 20,7 miljardus eiro inovācijas un prasmju atbalstam. Šis atbalsts izpaudās vairākos veidos: atbalsts jaunu produktu, procesu un uzņēmējdarbības modeļu izstrādei un komercializācijai, ieguldījumu veicināšana pētniecībā un attīstībā, izglītībā, kvalifikācijas celšanā un apmācībā, savienojamības un piekļuves uzlabošana, ieguldot platjoslas un mobilo sakaru tīklos, kā arī digitālo un citu jauno tehnoloģiju ieviešana un izplatīšana.
Rakstu mājas pamatakmens ielikšanas ceremonija notiks 25. augustā plkst.12.00 LU Akadēmiskajā centrā, bet uz atklāšanu Zinātņu mājā tās dalībnieki pulcēsies Zinātņu mājā. Pasākumu apmeklēs I. Muižnieks, finanšu ministrs Jānis Reirs, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas pārstāve Marina Ismaila un EPAB Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje.
Rakstu lasiet LA.LV.
