Akadēmiskais centrs
Kā uzsvēra I. Muižnieks, zinātne un augstākā izglītība no vienas puses ir valsts un sabiedrības attīstības pamats, bet no otras puses – šīm institūcijām, to darbībai nepieciešamas nopietns atbalsts, kas ne vienmēr ir pieejams no valsts budžeta līdzekļiem. “Šai ziņā zinātniskās institūcijas, augstskolas, institūti ir mazliet tādā makšķernieka situācijā – valdība nav iedevusi tās zivis, ar kurām mēs varētu bez rūpēm strādāt pie mūsu projektiem. Bet valsts mums ir iedevusi zināmu brīvību jeb “makšķeri”, ar kuru atbilstoši rīkojoties mēs varam paši meklēt iespējas finansējuma piesaistei,” sacīja rektors.
Kā zināms, LU Akadēmiskā centra pirmo posmu īstenošanai piesaistītas starptautiskās finanšu institūcijas – Eiropas Investīciju banka un Eiropas Padomes Attīstības banka. Novērtējot LU spēju īstenot tik vērienīgus infrastruktūras objektus, starptautiskie spēlētāji izrādījuši interesi par dalību arī nākamajos attīstības posmos, tostarp iesaistoties LU šodien organizētajā konferencē.
Eiropas Investīciju bankas (EIB) biroja vadītājs Baltijas valstīs Marko Frančini (Marco Francini) savukārt brīfingā uzsvēra, ka EIB bija viena no pirmajām institūcijām, kas sāka investēt klimata pārmaiņu vadības projektos. Šobrīd klimata pārmaiņu tēma ir aktuāla visā pasaulē un arī Eiropas Savienībā tā ir prioritāšu skaitā. “Mēs esam ļoti aktīvi infrastruktūras projektos valsts sektorā, bet pēdējā laikā arvien vairāk skatāmies arī privātā sektora virzienā. Lai sasniegtu klimata pārmaiņa mērķus, ir nepieciešama privātā un publiskā sektora sadarbība, privātā sektora iesaiste, tādēļ ceru, ka šodien konferencē būs auglīgas diskusijas, “ sacīja M. Frančini.
“Sabiedrība no zinātnes un izglītības gaida savas labklājības pieaugumu. Un to var sasniegt, investējot zinātnē, izglītībā un inovācijās. Tādā mazā valstī kā Latvija, mums ir ļoti būtiski apvienot resursus, lai mūsu ekonomisko izaugsmi stiprinātu maksimāli iespējamā veidā,” sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš. “LZA un LU aktīvi sadarbojas, lai izveidotu bāzi Latvijas attīstībai, kurā piedalītos ne tikai augstākās izglītības iestādes, bet lai tā būtu visiem pieejama – publiskajam sektoram, komersantiem, zinātniekiem. Tā būtu infrastruktūra, kas nodrošinātu, lai mēs varētu pārnest savas zināšanas tehnoloģijās un produktos.”
Kā jau ziņots iepriekš, šodien LU Akadēmiskajā centrā Rīgā, Jelgavas ielā 3, notiek Baltijas jūras reģiona inovāciju, investīciju un attīstības konference. Gan Eiropa kopumā, gan Baltijas jūras reģions ir ceļā uz ekoloģiski ilgtspējīgas ekonomikas izveidi. Ilgtspējas mērķu sasniegšanai būtiski ir stiprināt sadarbību starp reģiona lielākajiem publiskajiem un privātajiem partneriem. Konferences mērķis ir savest kopā reģiona lēmumu pieņēmējus, publiskās attīstības bankas, publiskos un privātos partnerus, kā arī citas ieinteresētās puses, kas dalītos pieredzē ilgtspējīgu projektu īstenošanā.
Konferencē piedalās lēmumu pieņēmēji, valsts attīstības bankas, attīstības finansēšanas iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un ieinteresētās puses, lai apspriestu galvenos izaicinājumus un dalītos pieredzē lielu attīstības projektu īstenošanā, ņemot vērā izaicinājumu Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.
 kā viena no pirmajām augstskolām Baltijas valstīs uzsāka sadarbību ar Eiropas finanšu institūcijām un šī sadarbība sniedz Universitātei ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī rūpīgu mūsu plānu ekspertīzi, dodot pārliecību, ka strādājam atbildīgi un rūpīgi un ka mūsu ieceres atbilsts valsts un sabiedrības interesēm, šodien sacīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks Baltijas jūras reģiona inovāciju, investīciju un attīstības konferences preses brīfingā.){kind=link}