Akadēmiskais centrs
Memoranda mērķis ir rādīt Latvijas vēlmi piedalīties pusvadītāju ekonomikā.
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010. gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. To ražošanas apjomi kopš 2016. gada ir gandrīz dubultojušies, un darba vietu skaits pieaudzis vidēji par 50%. Lai veicinātu elektroniskajām iekārtām nepieciešamo mikročipu nozares izrāvienu starptautiskā līmenī, ministrijas, tehnoloģiju uzņēmumi, akadēmiskais sektors un uzņēmumus pārstāvošo organizāciju līderi ir vienojušies kopīgā memorandā, kas paredz darba plāna izstrādi mikroshēmu piegādes ķēdes attīstībā.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns un Nacionālā industrializācijas politika nosaka, ka valstij ir jāveido viedās industrializācijas procesi un jāatjauno augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ražotnes, tādēļ šāda memoranda parakstīšana par mikročipu ražošanu Latvijā ir nozīmīgs notikums, uzsver memoranda parakstītāji.
Šobrīd situācija misijai Latvijā ražot mikročipus ir labvēlīga, jo top Eiropas mikroshēmu akts. Viens no iemesliem tā tapšanā bija ari problēmas mikroelektronikas ierīču piegādes ķēdēs. Mikroshēmu akta izstrādi aktualizēja pandēmija, jo lielākā daļa Eiropas uzņēmumu šīs komponentes saņēma no Ķīnas, kā arī šaubas par piegādāto mikroshēmu kiberdrošību.
Memoranda parakstīšana notika tehnoloģiju forumā "5G Techritory", kurā gan klātienē, gan attālināti pulcējās dažādu jomu profesionāļi, lai runātu par 5G sakaru tehnoloģiju pielietojumu.
, LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Elektroniskie sakari, uzņēmumi “Tet”, “Mikrotik” un "Latvijas Mobilais telefons", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde 29. novembrī parakstīja saprašanās memorandu Latvijas spēju attīstībai elektronikai nepieciešamo mikroshēmu ražošanai. ){kind=link}