Akadēmiskais centrs
"Brīvprātīgais darbs ir nozīmīgs resurss pilsoniskā sabiedrībā, tam ir nozīmīgs sociāls un ekonomisks pienesums. Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka tie, kas veic brīvprātīgo darbu, palīdz ne tikai citiem, bet arī sev,” saka Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore Ieva Stokenberga.
Lai arī nav noliedzams, ka jau sākotnēji laimīgāki cilvēki labprātāk velta brīvo laiku sabiedriski nozīmīgām aktivitātēm, vairums, iesaistoties brīvprātīgo darbā, piedzīvo izaugsmi apmierinātībā ar dzīvi un mentālās veselības rādītājos, norāda asoc. profesore.
Pirmkārt, tas skaidrojams ar faktu, ka brīvprātīgo darbu motivē iekšēji faktori – bieži vien izvēlamies brīvprātīgo darbu, kas ir saskaņā ar mums svarīgām vērtībām, tāpēc, palīdzot tās iedzīvināt, darām to, kam redzam jēgu, un tas palīdz stiprināt savas vērtības apziņu. Otrkārt, palīdzot citiem, iesaistoties darbā kopienas labā, stiprinām savu piederības izjūtu – tā ir viena no cilvēku pamatvajadzībām, kas prognozē laimes izjūtu. Treškārt, brīvprātīgais darbs var būt lieliska iespēja apgūt jaunas prasmes, likt lietā savu kompetenci neierastā situācijā, veidot noderīgus kontaktus un izmēģināt jaunas lomas, kas ļauj stiprināt kompetences izjūtu.
Tradicionāli brīvprātīgais darbs tiek akcentēts kā izaugsmes potenciāls jaunībā, taču pētījumi liecina, ka tas ir nozīmīgs resurss labbūtībai arī senioru vecumā. “Tik ilgi, kamēr izvēlamies brīvprātīgo darbu saskaņā ar savām vērtībām, interesēm un vajadzībām, tā var būt lieliska laika dāvana citiem un arī sev pašam," tā I. Stokenberga.
