Akadēmiskais centrs
2023. gads ir īpašs, jo tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā (1973), bet arī tādēļ, ka šis gads ir Lībiešu mantojuma gads, kura nolūks ir padarīt Latvijas lībiskās saknes redzamas un sajūtamas. Svētupes lībiešu upuralas pasludināšana par gada arheoloģijas pieminekli ir lielisks iemesls pirmo reizi vai no jauna iepazīt šo savdabīgo pieminekli un pievērst uzmanību arī citiem ar lībiešiem saistītiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Latvijā!
Lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas ziņā būtiski atzīmēt, ka Latvijā t. s. upuralas līdz šim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos – un ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā. Svētupes upurala atrodas Svētupes krastā pie Kuiķuļu mājām un veidojusies ūdenim pakāpeniski izskalojot ceļu devona perioda smilšakmens klintī. Savu īpašību dēļ (smilšakmens ir mīksts un nenoturīgs nogulumiezis) ala laika gaitā būtiski mainījusi savu veidolu. Tās dēdēšana turpinās arī mūsdienās.
Tradicionāli Latvijas Arheologu biedrība mudina apmeklēt gada arheoloģijas pieminekli klātienē. Taču, lai samazinātu Svētupes upuralas un tās sienās iegravēto petroglifu bojājumus potenciālā tūristu pieplūduma un objektu saudzējošas tūrisma infrastruktūras trūkuma dēļ, šogad izņēmuma kārtā interesenti tiek aicināti gada arheoloģijas pieminekli – Svētupes lībiešu upuralu – “izstaigāt” attālināti.
Vairāk informācijas Latvijas Arheologu biedrības mājas lapā.
, kas 2001. gadā iekļauta arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstā. Un tā kā šis gads ir pasludināts par Lībiešu mantojuma gadu, tad tiek pievērsta uzmanība ar lībiskajām saknēm saistītām vietām.){kind=link}