Lāpstiņveida epoksīda paraugi ar 5% pēc masas heksafenoksiciklotrifosfazēna mehāniskajām pārbaudēm. Foto: no Tatjanas Glaskovas-Kuzminas personiskā arhīva.

Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūta pētnieki sadarbībā ar vairākām ārvalstu zinātniskajām institūcijām ir izstrādājuši jaunus videi draudzīgākus kompozītmateriālus ar samazinātu uzliesmojamību, kas var izglābt cilvēku dzīves.

Jaunizstrādāto materiālu sastāvā ir ķīmiskie savienojumi fosfazēni (piemēram, heksafenoksiciklotrifosfazēns), kas gandrīz neizmaina kompozītmateriālu mehāniskās un fizikālās īpašības, bet būtiski samazina to degšanas īpašības. Projekta laikā tika padziļināti apskatīta sakarība starp materiālu struktūru un to fizikālajām īpašībām.

Jaunie fosfazēni, kas tika sintezēti Čehijas uzņēmumā SYNPO, tika izmantoti LU epoksīda saistvielas un oglekļa plastikāta modificēšanai un to mehānisko īpašību izpētei. To pievienošana abiem materiāliem var būtiski izmainīt un arī samazināt dažādas fizikālās īpašības, tādēļ pētījumu rezultātā tika noteikts vislabākais fosfazēnu saturs, pie kura mehāniskās īpašības (piemēram, stiprība, elastības modulis, maksimālā deformācija, strapslāņu stigrība) vēl aizvien saglabāja savas sākotnējas vērtības vai tika uzlabotas. Šos datus izmantoja, modelējot kompozītu mehāniskās īpašības ar skaitliskajām metodēm. Savukārt Slovākijas Zinātņu akadēmijas polimēru institūta pētnieki pārbaudīja visu pētāmo materiālu degšanas īpašības un pierādīja, ka tās būtiski samazinās.

Jaunos kompozītmateriālus ar samazinātu uzliesmojamību var pielietot aviācijā, piemēram, litija jonu akumulatora tvertnēm, kur ugunsgrēka izcelšanās slēgtā vidē var izraisīt postošas sekas un pat pilota nāvi. Tāpēc pielietoto materiālu samazināta uzliesmojamība vai arī pretestība degšanai var izglābt cilvēku dzīves, kas ir kritiski, atrodoties lielā augstumā. Jāpiebilst, ka pašlaik esošo liesmu slāpējošo polimēru klāsts ir diezgan mazs, ņemot vērā to mehāniskās un ķīmiskās īpašības, apstrādes grūtības, kā arī ekoloģiskās problēmas, jo to sastāvā ir dažādi Eiropas Savienības Padomes aizliegtie halogēni, piemēram, broms.

Tādējādi jauno materiālu izstrāde un to fizikālo īpašību izpēte, kas mūsdienās lielākoties ir akadēmisko institūciju pētnieciskās darbības priekšmets, tika pārceltas uz industriālās pētniecības un attīstības līmeni, lai pēc projekta beigām iegūtos rezultātus būtu iespējams pielietot arī rūpnieciski. Projekta laikā tika izmantotas vairākas epoksīda saistvielas un oglekļa šķiedru audumi, ko plaši pielieto aviācijā, piemēram, "Sportine Aviacija ir Ko" (Lietuva), izgatavojot īpaši vieglus planierus. 

Projekta galvenie rezultāti iekļauj jaunu koncentrētu polimēra saistvielu (masterbatch) izveidi ar samazinātu uzliesmojamību saskaņā ar UL94 standartu, kas nosaka plastmasas materiālu detaļu uzliesmojamības drošību un pārbaudi.

Projekts tika finansēts no M-era.Net līdzekļiem, Nr. 1.1.1.5/ERANET/20/04 ”Matrica oglekļa pastiprinātiem epoksīda laminātiem ar samazinātu uzliesmojamību” (MERF). Kopējais projekta ilgums: 36 mēneši.

Projekta partneri: ķīmiskā rūpnīca SYNPO, Masarikas Universitāte, Kauņas Tehnoloģiju universitāte un Slovākijas Zinātņu akadēmijas polimēru institūts.

Dalīties

Saistītais saturs

LU Fizikas institūts izstrādā jaunu tehnoloģiju augstas veiktspējas alumīnija sakausējumu ražošanai
27.07.2023.

LU Fizikas institūts izstrādā jaunu tehnoloģiju augstas veiktspējas alumīnija sakausējumu ražošanai

Izdrukā savu nākotnes biznesu! LU Materiālu mehānikas institūts sper nākamo soli 3D drukā
30.06.2023.

Izdrukā savu nākotnes biznesu! LU Materiālu mehānikas institūts sper nākamo soli 3D drukā